Iekāro dezodorantu. 17.aprīlī pulksten 16.35 1987.gadā dzimušais S. veikalā Ogrē, Brīvības ielā, mēģināja nozagt dezodorantu.

Alkohols par latu. 13.aprīlī saņemta informācija, ka 12.aprīlī pulksten 17 Ķegumā, Kuģu ielā, 1953.gadā dzimušais V. par vienu latu iegādājies 0,5 litru tilpuma pudeli ar bezkrāsainu šķidrumu, kuram ir alkoholam raksturīga smaka. Šķidrums nosūtīts uz ekspertīzi.   

Konfliktē viena dzīvokļa iemītnieki. Saņemta informācija, ka kādā dzīvoklī Ogrē, Grīvas prospektā, jau kopš marta vidus A. izveidojies konflikts ar bijušo sievu V. Saņemta arī informācija, ka šajā pašā adresē dzīvojošā Z. 15.martā pret minēto sievieti veikusi huligāniskas darbības, savukārt 1960.gadā dzimusī V., kura arī dzīvo minētajā dzīvoklī, nonākusi konfliktsituācijā ar pašas nepilngadīgo meitu. Policija noskaidro notikušā apstākļus.

mārcis jencītis. cilvēku bariņš kultūras namā. laimīgi, nē, jāsaka šainīgi cilvēki, kas priecājas un dzied dziesmas. kaut kāda pārkristīga slimiķe ar bereti, kas kustas ritmiskā lūgšanas ritmā, tomēr vēlāk izrādās garīgi nevis galīgi slima. bet jencītis nedziedina garīgas kaites, šis kumoss viņam par lielu. jencītim vajadzīgi pierādījumi savai ticībai. jencītim ir dārga, ādas vākos sieta bībele. jencītim ir daudz apsargu, kas aizvāc nevēlamos lūdzējus, piemēram kādu eksaltētu kungu, kas vēlas, lai krievvalodīgajiem netiktu pārtulkots sprediķis. viņi arī rūpējas par pat katoļu dievkalpojumos neredzētajiem milzīgā izmēra plastmasas spaiņiem un groziem, kurā birst ticīgo naudiņas. jencītis nehipnotizē, viņš uz to nav spējīgs, viņš mēģina ņemt ar Vārdu, bet arī uz to viņš nav spējīgs. pamazām jencīša balss pārvēršas par fōnu. vairs nenāk pat smiekli. vēroju cilvēkus. sākas izslavētā dziedināšana. kāds puisis, kuru jau agrāk esmu ievērojusi uz ielas, ir varen aktīvs, izpilda katru jencīša pavēli - pavēl pretīgajai osteohondrōzei atkāpties, padzen no sevis pretīgo migrēnu un pat kaites pa sieviešu līnijai. viņš izdzen no sevis pretīgo sātanu un dauza ar kājām grīdu, lai sātans nobītos. tikmēr jencītis murmina dīvainus pašsacerētus buramvārdus - nekādi citādi to nevar nosaukt, tā nav lūgšana. dziedināšana beidzas. mārcis cerīgi, nē, pat pārliecināti vaicā pēc izdziedinātajiem. arī puisis paceļ roku. daudzi paceļ rokas. jencītis aicina izdziedinātos pie sevis un mikrofōna, lai ievāktu liecību ražu jeb pierādītu savu varēšanu. pēkšņi neviens vairs nav izdziedināts. arī puisis. situāciju kā parasti mēģina glābt pensionāres, bet visu sagrauj jencītis pats, sākot viņas izprašņāt par dieva brīnumu. pensionāres ir tikpat slimas kā allaž. pensionārēm sāp sirds par viņu dēliem alkohōliķiem, kas ņirdz par jencīti, pensionāres tikai grib mazliet brīnuma par vienu latu mārča ziedojumu spaiņos. tomēr viņas nevar izpildīt stingrā fizkultūras skolotāja jencīša uzstādītos normatīvus un parādīt savas jaunās iegūtās superspējas - pietupties un pieliekties. pensionārēm tikai patīk jencītis. pensionāres lūdz par viņu dievu. un, es ceru, dievs lūdz par viņām. jo kopš šīs dienas redzu, ka man tas pavisam noteikti ir jādara.