frau Strumpf
23 Janvāris 2007 @ 00:59
lieliskā šodienas recepte  
tik ātri skrēju īstas zelta olas pa ceļam dēju aukstais gaiss ar ledu iestikloja acis un asi uzkliedza skaties
pirmkārt veltam sev dziesmu eltēvē koncertā *apsveicam* lai šlāgeristu grupa stāv pļavā zem naivas ziedošas ābeles izliekas ka dzied muti plāta izbolītas acis plikšķina un neskanošas stīgas trinkšķina un Tas ledus tagadiņ sāk kust
otrkārt kā Tie rūķi vāram zupu pieliekam tikai sāli un tikai viens pats nabags lai uzdrīkstās sīpolu no pēra ginta ražas iegriezt

p.s. jeb drīzāk n.b.: *bet ev., jums nedrīkstētu būt augstākā izglītība* nu paliks ar virsmai nepiemērotu permanento marķieri manā baltajā tāfelē mūžam iegravēts
 
 
Garastāvoklis:: izkaisītā sklerōze
 
 
frau Strumpf
23 Janvāris 2007 @ 01:18
vladimirs jeb *neprāta cena* sociālā budžeta pieņemšanā  

 

bet, kad atsākās mācības, no skolas izslēdza tikai viņu - vladimiru makarovu. citi puikas liedzās, viņš nespēja izlikties. pateica, kā ir. vladimiram tad jau bija sava draudzene - slaida, bikla lauku meitene, kura ar neatslābstošu interesi vienmēr klausījās vladimira stāstus par dzīvi. vladimiram līdzās viņa jutās kā aiz stipras sienas. uz vīru varēja paļauties it visā. jāizremontē dzīvokli - tūlīt. tikai grāmatās jāpapēta, kā to pareizi darīt. vladimirs sameklēja un izremontēja - turklāt lieliski. viss, kam viņš ķērās klāt, arī stingri turējās rokās un izdevās. patiesībā gan nebija neviena darba, ar kuru ģimenē netiktu galā tētis, un neko viņš savā darbīgumā arī nekad neatlika uz citu reizi...*

*lūk šo un vēl daudz ko vairāk iespējams uzzināt par vladimiru un viņa personiskās dzīves peripetijām grāmatā, kura šonakt tā teikt tiek pakļauta zinātniskai recenzējai kursā - globalizācijas vēsture. lai arī sākumā recenzentes attieksme pret tik uzbāzīgu rakstības stilu bija klaji negatīva , kāds starp citu tas saglabājas visas piecas paprāvās nodaļas, tad tomēr šobrīd viņa jau pārdzīvo, ir satuvinājusies un raud līdzi visiem varoņiem - īpaši - negaidītā pavērsienā darbībā iesaistoties savam bijušajam kaimiņam andrim (andris bērziņš) un tātad vladimiram. lielākā kulminācija, pārsteigums un sižeta sarežģījums pagaidām ir tas, ka grāmatas autōre pēkšņi un pavisam negaidot 4. nodaļas vidū vladimiru nosauc tieši un nekaunīgi - par makarovu - kas recenzentē rada aizdomas par persōnisko ieinteresētību šī lieliskā cilvēka nomelnošanā. turklāt recenzentē ir vērojamas pazīmes par drīzu histērijas iestāšanos. bet tas tā..

 
 
Garastāvoklis:: sarkastiski rēkpilns-miegains