April 7th, 2007

• you only live twice
• 4/7/07 10:41 pm
• šodien pie dakterītes cepām marinētus vistu spārniņus. patīkami, ka piknikā piedalījās arī rūdis, kurš pāris mēnešus nebija redzēts, jo dzīvojās pie kādas jaunas medicīnas studentes. kā pastāstīja dakterīte, rūdis savā nišā ir izcilnieks, jo par spīti cienījamajam vecumam, viņa sejas kauli saglabājušies izcili. rūdim dzīvē bijuši vairāki lieli pārbaudījumi.
  pirmkārt, dakterītes māte ķeksējot viņa galvaskausu ārā no veļas katla, kurā tas ielikts novārīties pa nakti, gribēja šo ņemt ar kokiem aiz acu dobumiem, tādējādi apdraudot trauslākos un labākos kauliņus un viņa tālāko profesionālo karjeru.
  otrkārt, lai labāk varētu iemācīties galvaskausa uzbūvi, dakterītes draugs zāģējis nost galvai vāciņu. galva nav zāģējusies diez ko raiti un toreizējais brūtgāns piezvanījis ātrajai palīdzībai, vaicājot, vai šiem tur ir pieejams kaulu zāģis. ātrās palīdzības dispečers prasījis: "kam jums vajag?", brūtgāns atbildējis: "galvaskausu pārzāģēt". pēc tam draudziņš izlēmis sarunu pārtraukt, jo sapratis, cik šī saruna interesanta varētu izklausīties milicijai. tādējādi, rūdis izbēdzis arī no aizturēšanas izolatora.
  treškārt, viņa dzīve pie dakterītes sākusies no kaulu kambara jeb šķūņa lielajos meža kapos, kur kaprači tirgojušies ar kaudzēs sakrautiem veciem galvaskausiem, un šamais visticamāk bijis vācu jaunēklis - karavīrs. šis gan arī vienīgais pārbaudījums, ko rūdis nav izturējis. viss tālākais bijis tikai uz labu.
  šobrīd rūdis dzīvo sekcijā aiz stikla un ik pa laikam dodas pasaulē, lai ļautos neilgai, kaislīgai kopdzīvei ar kādu medicīnas studenti. uz tā, kas palicis no deguna, uzliktas stilīgas astoņdesmito gadu saulesbrilles un viņa sejā jaušams tāds kā smaids.
• 2 piedūrāscepies, rausīt