22. Maijs 2017

• 22.5.17 05:49
• pateicības:
  klavieres,
  bērns,
  agri rīti,
  varbūt bezmiegs, citādi saullēktus neredzētu (5:44), bet dūmaka,
  daudz gaismas,
  silti,
  mana smukā, sarkanā kleita
  Tags: pateicības
• 3 rakstair doma

• 22.5.17 05:53
• lasu grāmatu, kura saucās rest (alex soojung-kim pang), pagaidām tur gan par rutīnas nozīmīgumu un par to, ka produktīvs darbs ir 4-6 stundas dienā, ne vairāk. es nezinu, ko gaidīju, laikam kādu, kurš patiešām rakstīs par brīvo laiku, atpūtu, bet pagaidām (pirmā ceturtdaļa) grāmatā, kura saucas brīvais laiks, brīvais laiks ir negatīvā telpa apkārt darba stundām. klausos mindshift (barbara oakley), tur galvenokārt par karjeras maiņām un tamlīdzīgi. adresāts vairāk tomēr studējošā jaunatne. maz argumentu, daudz piemēru. vājāka nekā viņas pirmā grāmata, mind for numbers. viņa argumentē, ka mūsdienās ar vienu profesiju, ar vienu amatu ir par maz, ka dzīves laikā ir iespējams kvalitatīvi apgūt daudzas profesijas. lubenītēm un fraču valodai klausos un lasu tu comprendrais quand tu seras plus grande (grimaldi), nav eža elegance, bet viegli lasāma, viegli klausāma un pietiekami aizraujoša, lai izstieptu kā desu. stiept kā desu vajag, lai nostiprinātu vāŗdu krājumu. lasu homo deus (yuval harari), bet kaut kā ķeras šoreiz. izlasīju tresijas rīsas hourglass, nav diezko vērts, vinas pirmās divas perioda grāmatas bija labākas. šī arī īsti nav perioda grāmata. tāda sajūta, ka vina skrien vilcienam pa prieksu. man labāk patiktu, ja viņa strādātu lēnāk - tima parka sex is forbidden nebija slikta. nebija ari lieliska. homo deus, īsti neielasījos un pagaidām pametu. pagaidām pametu ari momma and the meaning of life (yalom) - nelikās vērts lasīt līdz galam. priekš viņa paša rakstīšana, izskatās, apliecinajusi pārdzīvoto. priekš manis lasīšana - nē. izlasīju grāmatu par robežām, where to draw the line, noderīga. mazliet atgādina mis manners, bet man viss, kas atgadina miss manners, patīk. aizej no a līdz b un dzīvo laimīgi - splendid, ko vēl var vēlēties. izlasīju divas raganu sērijas, visas cik tur ap 25 gramatam/garstastiem (l viegla detektiva un l vieglas lubenes krustojumi), detektīvi vienmer ir labi, ja viniem laimigas beigas un nav parak dauz jabaidas. kas to butu domajis, ka tadiem stastiniem ari ir pieprasijums. T. par mani uzjautrinājas un citeja de butonu, ka cilveks muza laika varot izlasit ap 10000 gramatam, tapec esot rupigi jaizveloties, ko lasit - bet nav tiesa. reizem der ari raganu stasti. kops janvara darbs bija smags, no četram vienai bedidzas ligums, vienai tetim vezis, vina vairak spanija, neka darba, un viena slimoja, biju ta piekususi, ka nekam gudrakam energijas nepietika.
  vel man ir tima parka where i'm reading from un gulivera ceļojumi. pa vidu vel viskautkas ir lasits, bet nav aizkeries. lielākais atklajums, ferante, bet to es laikam atseviski piemineju, days of abandonment, izcila. viņas neapoles seriju izlasiju ziema, spanija, ari izcilas, izlasiju viena elpas vilciena, ka lidmasina saku lasit, ta pec cetram dienam pabeidzu. frantumagaliju nepabeidzu lasīt, man izteikti nepatika, frantumorgalija kaut kāda. bet, bet, man nepatika, tas nenozīmē, ka bija slikta.
  
  oh, un uz klavierēm māku izteiksmīgi nospēlēt velc pelīte saldu miegu un aijā ancīt, aijā. progress ir lēns un pamatīgs. bīt mī, eižen, if jū ken!
  Tags: grāmatas
• 0 rakstair doma