17. Oktobris 2016

• 17.10.16 07:29
• viena laba diena, viena ne pārāk laba diena, viss kā parasti.
  
  māsa ar fam (diviem bērniem) aizvadīta, ome palikusi, piekususi (nav nekāds brīnums, pie plīts nostāvēt, bet es neesmu vergturis, man, protams, garšo, bet mēs arī no pusfabrikātiem varu pārtikt, tā viņas brīvprātīga izvēle) (pēc šī var redzēt, ka mani mazliet moka sirdsapziņa, bet tikai ļoti mazliet),
  vakar bija jauka diena bez datoriem, bijām jūrmalā - solīja siltu un saulainu dienu, pie jūras bija diezgan pamācies. Izbraucām loku ar četrvietīgo rikšu, vēlāk dabūjām segvejveidīgu verķi un vēl vēlāk pašskrienošo dēli, abi bija patiešām labi. man īsti neizdevās uz viņiem nostāties. T. aizlidoja tā, it kā visu mūžu ar to vien būtu nodarbojies. laidām pūķi. ēdām glaunas pusdienas. vakarā pacietīgi stāvējām sastrēgumā, kamēr tikām līdz briselei. un pavisam vakarā spēlējām monopolu.
  šodien darbs, garlaicīgi rēķini. pret tiem jāizturas draudzīgi, pēc principa, ātrāk sāksi, ātrāk beigsi,
  svari rāda briesmu lietas vīns, omes vārīšana un vakardienas dekadentās gastronomiskās izvirtības nozīmē, ka vismaz šodien vajadzētu uztaisīt atslodzes dienu/ gavēni.
  
  pateicības:
  labas dienas,
  ome, kura taisa ēst,
  māja pašiem,
  puķes (sīkrozītes) vāzē,
  fundamentāla drošības sajūta.
  Tags: pateicības
• 0 rakstair doma

• 17.10.16 07:42
• T. vakar teica, ka es esot kontrolējoša, sliktākais nav tas, ka viņš man to teica, viņam ir taisnība, sliktākais ir, ka viņam ir taisnība un man ir ļoti O.K. gan ar to, ka es esmu judgemental, gan ar to, ka esmu controling. un es esmu abi, fakts. ne tikai izpausmēs pret ģimeni, bet kopumā -
  
  ja es būtu smalkjūtīgs un domājošs cilvēks, mani tas uztrauktu. acīmredzot, neesmu ne viens, ne otrs, jo man ir labi -
• 5 rakstair doma