26. Oktobris 2012

• 26.10.12 21:44
• esam visi mājās. viena lieta bija nejauka, ka bez brīdināšanas no gaidīšanas zāles paņēma no mums prom un aiznesa uz operāciju zāli (mēs naivi bijām sadomājušies, ka būsim klāt gan pie narkozes iedošanas gan pie pamošanās un tāpēc šādai notikumu attīstībai bērnu nebijām sagatavojuši), laikam tāpēc pamošanās no narkozes bija diezgan briesmīga, ar garu un sirsnīgu raudāšanu. mūsu versija, ka bērns sabijās un saraudājās pirms narkozes, tāpēc arī no narkozes modās ar lielu un žēlu raudāšanu.
  
  citādi, tikko nolikām gulēt, pirms tam ēdām saldējumu, es arī piedalos, un mīļojamies, tāds nogurums.
  
  jā, par tēmu, mazliet par vēlu cālī izlasīju, ka ja tā bērniem ir un gribot izsprukt no operācijas, esot jāvedot uz kalniem uz divām nedēļām. varot līdzēt.
• 2 rakstair doma

• 26.10.12 21:57
• pirmdien viesos ierodas ģenerālis. labi, ka man pirmdien, otrdien un trešdien jāstrādā. toties katru vakaru būs siltas un ar mīlestību taisītas vakariņas. tagad tik jāizplāno un jāizveic operācija savest māju ļoti nevainojamā kārtībā. un vēl es gribu aizlaist iepirkties, ja sanāks, nupat, nudien, jūtos kā lupatlasis.
• 0 rakstair doma