17. Septembris 2012
- pateicība, laimība un tādas lietas
- 17.9.12 08:54
iedvesmojos no cibiņa
kihelkona nolēmu pievērsties holesterīna samazināšanai. īsiem vārdiem pārstāstot šo, tā būtu tāda apmēram dienasgrāmata, kurā cilvēks laiku pa laikam izteiktu pateicību par visām labām lietām, kuras viņam piešķīrušās (nu, tādas, pašsaprotamas, kā laba veselība, bērns (i), atbalstošs famīlijs, labi draugi, pietiekami daudz naudas, omulīgs jumts virs galvas un tamlīdzīgas labas lietas), atcerētos visus superbrīnišķīgos savas dzīves notikumus, sapņotu par laimīgu nākotni, rakstītu vēstules tuviniekiem un citādi visādi mīļiem cilvēkiem un, teiksim, uz nedēļas nogali atskatītos uz tām lietām, kuras šonedēļ izdevās. - sacīts, darīts, ņēmos šorīt izteikt pateicību. un, ko jūs domājāt, sakaunējos. lūk. īgņoties, tātad, ir pierasti un ērti, bet patiekties - kaut kā neveikli. tāpēc pateicības ierakstu jūs neredzēsiet. toties līdz nedēļas beigām zin, holesterīna asinīs man nebūs.
- 1 rakstair doma
- 17.9.12 15:41
- internets ir melnais caurums, tā arī būšu nobumbulējusi gandrīz visu savu brīvo dienu.
eh, bet varēju grāmatiņu palasīt...
ai, labi, aizbraukšu vēl līdz kurpju veikaliem.
Agnesei nopirku krekliņus, vingrošanai bikses, džinsu svārciņus ar glītu jostiņu, sev nopirku džinsenes, un biksītes. vēl vajag lietussargu un kādas glītas rudens ielas kurpes ar kurām var nostaigāt daudzus kilometrus un Agnesei gumijas zābaciņus. Vai man vienai liekas, ka bērnu drēbju kvalitāte tautas grupā (C&A, H&M) uz leju vien, uz leju vien?
vakarā vajadzēs uztaisīt gada beigu atskaiti par pagājušo klases fondu un uzrakstīt agneses valodas skolotājai. bet vakars jau vēl gluži garš. oi, un vakariņas saviem pīrādziņiem jāuztaisa. varbūt dīķi pabeigt tīrīt, tāds pusratā stāv.
nu, tā kaut kā - mierīgi. - 0 rakstair doma
- pēdējais nodzēš gaismu
- 17.9.12 23:03
- aizdomājos par savu mammu, viņa jaunākais bērns septiņu bērnu ģimenē. tad nu tā ir sanācis, ka visvecākais bērns un visjaunākais bērns palikuši pēdējie. pedējais, kā zināms, ir tas, kurš nodzēš gaismu. no otras puses, vismaz četriem no septiņiem atvašu pilna pasaule. tad jau var atlikt ar visādam gaismām un tā.
diez kas nav.
ar to es gribēju teikt, ka man tā miršana mūsu dzimtā ir apnikusi, bēres bēru galā, gribētos arī kādas kāzas piedzīvot.
un rīt jāpiezvana mammai. - 0 rakstair doma