14. Februāris 2012

• 14.2.12 22:59
• vakar kārtoju māju, šodien pieveicu savus vakardienas laikā dabūtos 74 e-pastus. pusi ignorēju, dabiski. kaut uzsprāgtu tā sistēma, kurā katrs sevi cienošs krāts ieliek piecdesmit līdzsaņēmējus adresātu lauciņā ticot uz labu veiksmi, ka varbūt vienam no saņēmējiem kaut ko arī sagribēsies teikt vai piebilst, un mana muļķība, ka man vajag izteikties.
  
  citādi viss kā parasti, konkurēju ar datoru bērna dzīvē, vīra dzīvē ar datoru nav vērts konkurēt, viņš jau kuro nedēļu aizņemts ar kaut kādas programmas rakstīšanu gan darbā, gan mājās.
• 0 rakstair doma

• sarkana saulīte
• 14.2.12 23:05
• vedu Agnesi uz skolu. saule lec. saku, skaties, meitiņ, kāda sarkana saulīte lec! piepeši kā ar mietu pa pieri - atceros, kā abi ar tēti brienam pa februāra sniegu uz skolu, es varbūt drusku lielāka kā Agnese, un tētis man saka, skaties, meitiņ, kāda sarkana saulīte lec!
  Tags: tētis
• 0 rakstair doma

• adiet meitas ko adati vilkam zeķes noadat
• 14.2.12 23:09
• sēžam vakarā, lasām pasakas, izlasam trīs kaķēnus, zaķīšu pirtiņu, sniegbaltīti, kādu tēlojumu, Agnese neguļ. ķeros pie tautasdziesmām, nodziedu "velc pelīti" un "aijā žūžū", sāku "adiet meitas, ko adati," nebiju dziedājusi, melodija bija piemirsusies, un tad atcerējos, rauju vaļā un tāpat kā ar saulīti burtiski uzgruva pēdējā dziedāšana ar tēti, Agnesei varēja būt ap trīs gadi: pieci vilki vilku vilka, pa slidenu ledutiņu, otri pieci brīnījās, ko tie pieci darījās, iet sunīši ņigu ņegu, grab kažoki briku braku.
  
  ikdienā liekas, nu jau viss, viss, esmu apradusi ar domu, ka tētis nomiris. kad nomira, likās, labi, ka tā, vismaz vairs nav jāmokās. tagad pietiek ar vienu frāzi, lai ģīmis un krūteža slapja. ne vairs kam roku paturēt, ne vaigu pieglaust. otrais sēru vilnis, vai. vai varbūt vilkos vaina.
  
  
  vilciņš pūta, vilciņš brēca,
  vilkam skāde notikusi,
  [piemirsies, jāprasa mammai]
  
  .. un dziedinās to vārgu.
  ja nelīdzēs, tad neskādēs,
  ptu, ptu, ptu
  Tags: tētis
• 5 rakstair doma