14. Oktobris 2004

• 14.10.04 07:08
• es šonakt naktī skrēju pa aizsalušu jūru. fiziskā forma varēja būt labāka, un tomēr es skrēju, patiesībā ātrāk nekā pati biju gaidījusi. kuģi jūrā mainīja maršrutu un griezās uz citu pusi. un brauca mašīnas tādā kā dragreisā. sapnī kuģiem un mašīnām vajadzēja griezties īpašā leņķī, citādi mašīnas ielūza. man arī uz otru pusi vajadzēja griezties īpašā leņķī. es apgriezos un skrēju no kalna lejā, spīdēja saule, zem manis bij jūra, elpa bija tajā īpašajā otrās elpas ritmā, augums dzīvoja otrās elpas ritmā, katrā solī jāsasprindzina muskulis, lai solis iznāktu garš, nevis tip, tip tipināšana. un elpot, elpot, elpot.
• 0 rakstair doma

• 14.10.04 20:46
• Šodien pieķēru jūtamies sevi laimīgu. Pulsējošu spēka apziņā, tik pārņemoša tā varēšanas sajūta. Dieva sajūta. Es esmu Dievs. Un daļa no asfalta. Es esmu visā un viss ir manī. Jopcik, es to nevaru izskaidrot, bet es esmu Dievs.
  
  Un varbūt arī traka.
• 6 rakstair doma