12. Oktobris 2004

• 12.10.04 07:29
• man vakar gadījās iestrēgt uz balkona. un durvis aizkrita. un dzīvoklis bija aizslēgts no iekšpuses. un atslēga bija slēdzenē. un vīrs netika iekšā. es uz tā balkona vienā kreklā un ar temperatūru nosēdēju četras stundas. patiesībā es nesēdēju. es drusciņ padejoju un klusiņām uzdziedāju. un vīrs pār sētu līda jaunbūvē trepes meklēt. un tad es biju lejā. un tad piezvanīja meistars, un teica, ka nevarēšot atbraukt, viņam darba laiks beidzoties. un tad es braucu uz policiju. un policija sameklēja citu meistaru. un par to visu man izrakstīja rēķinu par 160 eiro. un es tagad slauku puņķainu degunu un domāju, ka vajadzētu vismaz pamēģināt iesmērēt rēķinu apdrošinātājiem.
• 12 rakstair doma

• 12.10.04 20:37
• Tu pie manis gultā nāksi? Es Tevi samičkāšu un pabāzīšu zem auss. Un nestāstīšu, ka savu mīļo lācīti bērnībā kopā ar Mimmi bāzu starp kājām. Lācītis bija bez vārda, pelēks ar sarkanām balti pumpainām lenču biksēm, krusttēvs viņu un lelli, kurai bija īsti mati un matu tīkliņš, atveda no Demokrātiskās Vācijas. Lelli vecāmamma ielika skapī glabāties, lai nenomīlējam, bet Mimmis bija mans mazbērnu spilventiņš, pašai savs un drusciņ apčurāts. ":) Mimmis vēl tagad dzīvs. Lācīti mamma atdeva citiem bērniem spēlēties. Es šausmīgi pārdzīvoju. Kur palika lelle, neatceros.
• 7 rakstair doma