26. Septembris 2004

• 26.9.04 07:25
• Vakar aizklīdu uz Le Panne. Francijā, Lillē arī pabiju, klīdu un priecājos. Dunkerque arī biju, un tad aizmaldījos uz Le Panne. Kartē rakstīts - De Panne. Uz ceļazīmēm - Le Panne, un ilgi ilgi gāju pa promenādi gar jūras krastu. Vēl bija cilvēki, vēl bērni laida pūķus un šļūca pa smiltīm. Mazliet pagaidīšu, un vēlreiz aizbraukšu uz Le Panne. Vai De Panne. Varbūt nākammēness. Varbūt aiznākamo. Tad jau redzēs. Man patīk nesezona. Kaut kas no pamestības, vientulības un klusuma. Un zīmes "izīrē" visos logos uz jūras pusi, mani gaida.
• 8 rakstair doma

• 26.9.04 12:39
• Smaidu. Manā standarta atbildē uz pavisam vienkāršu jautājumu ir kaut kas patētisks. Gandrīz vai kā kaut ko pierādīt vajadzētu, vai aizstāvēties. Muļķīgi, bet vēl joprojām. Būtu tā kā laiks pierast. :)
• 0 rakstair doma

• 26.9.04 14:19
• pat ne teikums, tikai iespraudums (nabaga vecajam Pīteram viņa, piemēram, likās tik burvīga) un es iemīlējos.
  
  nabaga vecajam Pīteram viņa, piemēram, likās tik burvīga.
  
  nabaga vecajam Pīteram viņa, piemēram, likās tik burvīga.
  
  Gribu kādu nabaga veco Pīteru, kuram, piemēram, likties tik burvīgai.
• 4 rakstair doma

• 26.9.04 15:20
• Lielais meditē par ētiku, es lasu grāmatu un lasu svešas sarunas sieviešu forumā, diena taisās uz krēslas pusi, liekas, vēl kaut kas būtu arī jāpadara, ja es kaut ko padarītu, tas piešķirtu dienai formu, jo tā nav apzināta lasīšana, lasīšana no sākuma līdz beigām, es paknibinu pa gabaliņam še, pa gabaliņam tur, nolieku malā, uztaisu pusdienas, sabučoju Lielo, paknibinu vēl, pieceļos, uzleju nu jau trešo kafijas tasi un nevaru pamosties.
• 10 rakstair doma

• 26.9.04 23:21
• Šodien biju tik sasodīti ciniska, ka pati sev apriebos.
• 0 rakstair doma