19. Jūlijs 2004

• 19.7.04 22:58
• Ja ir pārāk daudz, ko teikt, vārdi iestrēgst iekšā, drūzmējas un ārā nenāk. Nav neviena vārstuļa.
  Dzēru vakara tēju uz balkona, un zini, ja ir tādas debesis, tik zilas, kā no Ļeņingradas vestajās akvareļu krāsās, ar baltām uzlīmēm, Dievam ir jābūt. Savāda sajūta. Pīniju lapas iečabās vējā, uguņus mirdzinādama pārlido lidmašīna un var dzirdēt šoseju.
• 0 rakstair doma

• 19.7.04 23:06
• Nu jā, konteksts arī ir ļoti svarīgs.
• 0 rakstair doma

• 19.7.04 23:07
• Es pati, es pati ar tim gadiem filologos, baltu, latīņu un sengrieķu, jā, es pati neprotu salikt garumzīmes.
  Kaut kas traks!
  
  Varbūt vajadzēja pabeigt?
• Garastāvoklis:: visādi spurkšķieni fonā
• 2 rakstair doma

• 19.7.04 23:10
• Kārtības labad vajadzētu ieiet dušā un iztīrīt zobus.
  Kārtības labad ir sasodīta nolemtība. Un drošība arī. Kārtības labad.
  Labad.
• 2 rakstair doma

• 19.7.04 23:12
• Katram gadījumam: ar labu nakti.
• 4 rakstair doma

• 19.7.04 23:15
• Es gribēju uzrakstīt, ka patiesībā ir šausmīgi traki, ja nav neviena, kas pasaka: ar labu nakti, bet es pārdomāju.
  
  Jā. Ar labu nakti vēlreiz. :)
  Pieci soļi līdz vannas istabai un trīs līdz gultai.
  Ar labu!
• 4 rakstair doma