June 22nd, 2010

• 6/22/10 03:53 pm
• Tikko staigāju pa tirgu, garlaikoti pa gaļas paviljonu. Skatos, kakla karbonādes 4, 4,50, 4,80 kilogramā. Pēkšņi skatos, cenas nav klāt, pieeju klāt, prasu:
  
  - Cik maksās kakla karbonāde?
  - Seši.
  - Cik?
  - Seši.
  - Cik?
  - SEŠI LATI KILOGRAMĀ.
  
  Skatos uz viņu tā stulbi izbolītām acīm... Šī prasa:
  
  - A kas?
  - A nekas. Vai šī cūka ir bijusi barota ar safrānu?
  - Nē.
  - Varbūt daudz ceļojusi apkārt, pabijusi Alpos?
  - Nē.
  - Ā, varbūt šī ir cūka no filmas mazulis?
  - NĒ, KĀPĒC TIK STULBI JAUTĀJUMI???
  
  - Nē, nē, man vienkārši bija 4 versijas šādai cenai, uz trīs Jūs atbildējāt, bet ceturtā versija bija, ka Jūs esat pilnīgi debīla. Priecīgus svētkus
  
  Karoche aizgāju prom, nopirku 5 kg šķiņķa un 5 kg kakla karbonādes par saprātīgām cenām.
  
  Kas ir interesantākais, tantei pa 6 LS/kg noliekot gaļu stendā, pirkstu nospiedumi palika ļoti ilgi redzami gaļas klucī, respektīvi, gaļa bijusi saldēta, kas nozīmē, tās max cena 2 LS/kg.
  + interesants fakts, ka tai pašai bābai filejas pa 4.50 LS/KG. Tātad elītākais gaļas gabals maksā lētā. Kas man traucē nepirkt kakla karbonādi, bet fileju un pielikt nedaudz speķa pa laķiku klāt un sanāktu mīksta un elīta gaļa.
  
  Takaja vot ahujiķeļnaja istorija.
  
• 15 domasdomāt