Laimīga :)

2 mēneši un teju nonstop alco lielākas vai mazākas ballītes.
Iekšējās cīņas par būšanu atbildīgai un fuck it all.
Pat nav mēnesis jaunajā dzīves vietā un jau gribās visu pārkārtot, bet tajā pašā laikā - neviens taču neaizliedz. Jātiek vaļā no tās sajūtas, ka man jābūt tajos sasodītajos rāmjos un jāsāk dzīvot kā tiešām gribās!

Pagājis nedaudz virs mēneša kopš šķiršanās. Oficiālā gan vēl priekšā, bet one thing at the time.
Ja sākumā priecājos, ka nevilkām ilgāk un nešķīrāmies kā ienaidnieki, tad tgd nereālas dusmas, kāpēc to neizdarīju vismaz gadu atpakaļ..ja ne ilgāk! Un jo vairāk domāju, jo vairāk atceros situācijas, kad aizvēru acis un ļāvu sevi sāpināt un izmantot. Un kāda huja pēc es tik ilgi atliku sākt runāt ar psihologu? Joprojām fascinē, kā viņa nedaudz paklausoties un uzdodot jautājumus, uzķēra galvenās problēmas, kas mani ietekmējušas no tīņu gadiem un es pat to neapzinājos.
Tgd jūtos kā cits cilvēks! Ļoti apjucis, bet cits...

Visgrūtākais laikam ir tgd saprast, ko un kā ES gribu, nedomājot par otru. Sapratu, ka pietrūkst arī sajūtu rakstīšana. Redzēs, kā veiksies.

Nu c'mooooon!
Knapi ārā no depresijas + tik tikko jau gandrīz sanāca kaut cik sakārtot visas lietas un finansiālās aizgāja dirsā. Tiks jau galā, kur citur liksies, bet varb pietiek? Gribās padzīvot!
Iespējams tomēr pozitīvi, ka tgd tā, jo citādi pagājušo mēnesi nebūtu visa liekā nauda iztērēta lidmašīnu biļetēs un viesnīcās vasaras atvaļinājumam. Kā arī nebūtu iestājusies koledžā.
Koledža sanāca diezgan spontāni gan, bet tikai 2,5g un 1. līm. prof. augstākā nāks tikai par labu + jau dabūju zaļo gaismu no priekšnieka, ka varēšu darba vietā iet praksi. Tas, ja nākamā gada beigās joprojām tur strādāšu, kad vajadzēs sākt to praksi xD Protams, ceru ātrāk tikt ofisā. Ja sākumā priecājos par brain dead darbu ražotnē, tgd pat ar visiem extra pienākumiem nezinu, kur likties no garlaicības.

Dēmoni visur... Kad liekas, ka atradu kā savaldīt, uzbrūk citā veidā.
Jūtos pazudisi un mājas neliekas mājas, kamēr neesmu viena šeit.

Sapratu, ka atkal eju lejā. Iekš Audible meklējot, ko klausīties, uzgāju "Unfu*k Yourself" grāmatu. Pāris gadus atpakaļ palīdzēja. Tgd grāmata tik pusē, bet ieraudzīju, kur tieši biju sākusi slīdēt :)

No mazajiem dzīves sasniegumiem - beidzot biju līdz ārstam likvidēt strutu veidojumu, kas man jau pāris gadus tusējās zem ādas. Creepiest experience bija klausīties, kā tiek gaļa griezta, un saprast, ka tā esmu es xD

21.gadsimts...
Nu ko, kas būs pirmais - ASV iesaistīšanās vai arī "bēgļi" parādīs īsto iemeslu, kāpēc viņi emigrēja uz Europu?

Garākā un mokošākā darba nedēļa beidzot ir garām!
Laiciņu atpakaļ izdarīju kļūdu un novilku Final Fantasy un tgd, nemelošu sev, - priekšā 3 dienas teju non-stop gaming ^_^

Dienas lielākais prieks gan ir par jaunajiem apaviem. Kerzu ikdienas valkāšanas posms beidzies, kopš pirms 2g nopirku Salomon hiking apavus..šodien papildināju ar ziemas versiju. Ja ārā nebūtu tik draņķīgs laiks, laikam jau šovakar iemēģinātu kādā no piemājas kalniem xD

Par kaķiem. Mazais izmuka no iežogojuma, ka vairs nebija jēga turēt atsevišķi. Sajūta, ka viņi viens otru nesaprot xD Vienīgais kopīgais pasākums viņiem ir saostīšanās un tas pagaidām arī viss. Vislielākais prieks, ka nav plēšanās :))

What feels illegal but isn't? - Calling in sick when you're actually sick...
Jebšu es vakar. No rīta biju līdz patversmei parakstīt doķus un sapratu, ka dirsā ir, un nācās zvanīt darbam.

Toties biju mājās, kad vīrs bija atpakaļ ar jauno kaķi. Mūsu vnm super pārbijies kaķis pārcēlās uz dzīvi pie durvīm, kas ved uz istabu, kur jauno turam. Un pat nebēga, kad mēs gājām garām xD Jautrākais, kad viņš staigāja gar kopējo sienu, lai meģinātu atrast mistisku extra ieeju tajā istabā xD
Tgd mājās kaķu koris. Mazais (3m) sauc pēc mammas, vecajam (2,5g) nav miera un arī ņaud pie durvīm. Bijām uz laiciņu turējuši durvis vaļā ar sietu pa vidu. Vecais kaķis ļooooti gribēja tikt klāt, bet jaunais sabijās un tajos brīžos pēc iespējas tālāk no durvīm aizlīda. Bet arī saprotams, jo vecais nāk no kaķu kolonijas, kamēr jaunais piedzima iekš foster home, kur bija tikai viņas brālis un mamma, un neko citu nav redzējusi.
Mājās beidzot action! xD

Vakar bijām uz "randiņu" ar kaķēnu. 5dien parakstam adopcijas dokumentus un vedīsim jauno iemītnieku mājās...un cerēsim, ka kaķi sadraudzēsies ^_^
Visvairāk ceram, ka jaunais kaķis parādīs mūsējam, ka kontakts ar cilv ir fantastisks un patīkams, un ko viņš bija sev liedzis. Būs patīkami pārmaiņas pēc arī paglaudīt kaķi nevis tikai skatīties xD