Es, kā kārtīgs mazs bērns šodien esmu sapratusi, ka ir bezgala jauki iegādāties sev kādu jauku lietu, kurai tad nu piedēvēt mazu maģiju, bet tad, kad šo lietu iegādājies kādam, kam arī piemīt zināms burvīgums, tad murrājamais atlikušajai dienai garantēts, ka mana labākā draudzene ir mana mamma un ne jau tikai tādēļ, ka varu izstāstīt kreņķi, bet tādēļ, ka mēs esam vienlīdzīgas; es sapratu, ka saņemt labas atzīmes ir patīkami un aizraujoši, it īpaši pēc kritiena iepriekšējā reizē, lai gan jāatzīst, ka tīri jauki ir arī to labo atzīmi un lielo mācīšanos prāta robežās kādreiz upurēt kādai cilvēciskai vājībai, miegam, piemēram, un visbeidzot, ir skaidrs, ka ir pavisam viegli pēc tādas labas atzīmes saņemšanas izlaist pakāpienu un sastiept potīti, kaut gan tas nemaz nebojā dienu un šodien šķiet pat uzjautrinoši. Un tad to visu izlasot, šķiet, ka man ir ap 13...tātad bērns manī nekur nav pazudis un viss ir kārtībā