Kaķis man aizdevis asti – paspēlēties

Negribi

Ar mani nerunā

Es nelūdzos

Tev

Esmu tāpat

Gribi

Aizmirsti

Gribi

Mīli

Mīli, mīli, mīli

Vārdu nenolieto

Sevi šodien jūtu

Tevi

Joprojām

Tas labi

Vārdi – lietus lāses

Uz apsauļotām lapām

Skan

Dūmi lēni kāpjot debesīs..

Ar kaķa asti spēlējos, ar matu šķipsnām

ieritinājusies krēslā, tā esmu es, vecā, labā...lūkojos tanīs rozā debesīs, un turos pie visādiem pūkainiem sapņiem un ilgām, skatos vecas bildes naktī un atceros...kaut dažreiz tas liek sajust izmaiņas, kaut dažreiz gribētos piespiest „stop”...šodien ugunskurs manī un es sadegu ar prieku...caur kokiem redzu luksoforu un mašīnu gaismas krustojumā mainoties, kaut kur logos ēnas, kaut kur kāds baložus baro, bet putnu bari rūpīgus lokus met un krēslainajās debesīs kā haotiski punkti šaudās.. sēžot te, laiku ieelpoju

mmm...konfekšu nadziņi...

aizpogāju jaciņu

aizveru durtiņas

izslēdzu gaismu

..ritmiski, ritmiski..

Sajūtās: away

mistiska sajūta