User Profile
Friends
Calendar
ikea_literators' Journal

Below are 25 recent journal entries, after skipping 250

[ << Previous 25 -- Next 25 >> ]

 

 
  2007.05.29  18.16




bēdīgas salvetes. no manis grib paģērēt, bet es turos un spurojos. es gribēju daudzas lietas pastāstīt, bet vienmēr iegansts ir pirmais. dodas ļaunas rokas manas saujas paklusēt un dodas un nepienāk pa pastu krauklis bez biksēm, kam būtu bijis vajadzējis un nenopietnībā es lokos pretim saules baterijas skatlogam. došos ar bateriju un tad manas iegansta sliekas to sapratīs. nekad vēl nebija tik daudzas baterijas visas vienā lielā sliekā. es biju un tu atradies un mūs skapis ir ieslodzījis bakalaura rakstīšanā. es jau domas dalu un gaiņāju pret slaktiņa bisektrisi un tas manas hah hah, malloh un daudzas iesmainas liesmas. dodieties uz pakaramā kunga dāma un daudzas reizes pisitiet ar kāju. dodas daudzas laimes stiklinieces un nodod man pa purnu. es jau biju daudz to pieredzējis un nekad to nepiedošu un tagad dūnas bija uz dūnām sasēduša. es kalpoju resniem zariem virs galvas un daiļas skatloga partizānes baidās nomanas pilienu jūras. gaidiet un radīsies plastikāta krūtis, ko par pēctecību bija sadalījis mugurkaulnieku lietus, ko bija sastapis ceļā basketbola krauklis. es iešu un tu radīsi saskaņas centru un dosies tik dziļi iekšā ellainā sviestā, ka no pupiem izkritīs baktērija un dos pa muti, lai to nearētu piesiet par baudas kartridžu tik lieliskam cilvēkam, kas bauda nievājošas plastikāta rotas, ko no manas rokas biju atgaiņājis un dodas tas ar bārkstīm lietū, bet pagaidām nevaru izdibināt, ko no manas iekšas prasa manas sēlijas dieviņš lai piebikstītu un dalītos sēnēs ko patoss ir atnesis no marmora bisektrises un tagad dod monstrozas iekšas to visu pielipināt.

 
 


 
  2007.05.29  18.10




katru dienu pāris reizes es svabadi no pūsos un daudzas lietas paliek nemanītas, jo to galvaskausi ir divas reizes lielāki par manām sapņu princesēm. dodiet man bārksits un es došos babas tantes medīt ar lielām acīm uz pieres. gauja krata roku, plātās, bet no plastikāta logiem atdalās un tad ietriecās. es gauju labi pazīstu no jūras un to dabasskati ir uz visiem slēģiem. baidies kopā ar mani un mēs izdosimies ar pakaļkājām pa durvīm, kas visiem ir iepatikušas bronzas karavīros un negaisa patikšanas svētkos. nekad vēl bijušas nav manas iesnas tik patosainas un liesmainas, lai to beigas ir nomirušas un nekrologainas. iesim iesist pa seju krauklim un tad darīsim to pabeigšanas instruktāžā. es biju un tad manas iesmainās iekšas bija daudzas reizes pabijušas manos iegansta baritonos. iesim un tad atnāksim pārnākuši un sliekaini. es biju un tatu radies ar kājām pa priekšu. kā jauki izkūst sniegs uz manas priekšas, es tikai kustinu bet lietus ir baravikas. dodiet man krējumu uz lūpām un daudzas reizes sakiet, pietiek. dotas lietas neatnāk mājās, tās skaņu mežu notiesā uz ceļa un tad ir radies jauns iegansts izbūties pa durvīm ar krājkasi pa priekšu.

 
 


 
  2007.05.29  18.06




Lūdzu jūsu uzmanību dārgais aids veiders. dodiet un ņemiet, bet nepiedodiet. nekad ar galvu pa priekšu neejiet un daudzas reizes to varat manī apzināties. daudzas lietas ir bekas un tad mēs viņu relaksēsim. dodieties nodbaas dzejā un glaudiet maizes parazītus. doddieties un karstumā izplūstiet. nekad ar laimi nevar spēlēt kategorijās. daudzas briesmas ir iepatikušās un tagad to nepietiekamībai ir nobirušas parazitējošas saules baterijas. es izgaisu un tagad ir divas iespējas. es jau skrienu un daudzinu pratim došanas ieganstam bet domas ir piebriedušas un nevaru es tik plaši izplatīt nedienas, kas ar mani piedraugo un dodas pretim saules baterijām. tā ir mana galva, bet esmu citur. es domāju par citā lietām, bet reālajā pasaulē man jādzīvo. es gtrenējos koncentrēitees uz laimes paģirām un ogadalgām. baigas ir liesmas, kas ar maniem ieganstiem nobrieduši un tagad liames bārsktis nevienā vietā naver sadarīt par labu esam. es gaujas tradicionālo parku grauju uz iesmiem un daudzas ispējas nomirušas un tagad gaida sāpes par nabaga dziesmu. kad kadiķis ir pieblīvējies pilns ar spaini un tautas balsis ir daudz to nepiedienošanas gaismas. ek es jau daudz dod man gobelēna iedvesmu un tagad domas ir piebriedušas un neviennozīmīgas. ek jau no krasta atdalās un tad es baidos projām jo maizes pastkartes ir divas uz katru iedzīvotāju. dodos ar kājām pa priekšu un nodevas nemaksāju un tikai piebiedrojos un nevienmērīgi elpoju, jo tas ir visiem baigais pārsteigums, bet domas ir vienmērīgas un nepieskaitāmas ar ko manas iesmu devas būtu pieticīgas un nevienmērģii deģenerētas. ak šausmas ko dievs dara ar skābekli.

 
 


 
  2007.05.28  23.06




aizskrēju uz ateju un tad no manis atnāca klaji meli. dodiet man piebikstīt ar bārksti un daudzas lietas no manis nevarat prasīt. es dodos un tas visiem ir piebiedrojums. nekad vēl tik daudzas basas kājas nebija no manis atkarīgas. es jau biju iestidzis, bet tad piekusušas piedurknes manas iesnas nebija atdarinājušas, tāpēc no mārrutkiem es atdalos un nevaru piedod  tik daudzas lietas, kas ar graujošu bārksti no mantas bija saskandinājušas baravikas kas ar krajiem un nopelniem bija un tagad ir no manis nepiemēroti atdalītas taču ar to nepietiek, jo no manis atkarājas un tas ir visiem piedienīgi raugoties nepiedienīgs raudzības staļins. ak šausmas man ir cits liesmas piedēklis ar ko pastaigāt pa bruģi pilnu liesmu un krusas.



 
 


 
  2007.05.28  23.03




nolasīju divas skaņas no savas iesnas un tagad to nevaru atkārtot, bet nodoms ir divas reizes pārāks par visiem nomadu ciltīm. iedod man roku un tajā parādīsies. es tagad baidos no nerviem un daudzi ir pamatoti, bet klaji lauki reti kad uz mani skatās, jo to barības vados ir tik daudz korpsu, ka to nevarat manos iemeslos iedomāties. nedodu jums piedalīties vēlmi un tas nomedī manās iesnās tik garenās iemaņu virtenes, kas ar klaju tik piedzimušu un nodomu bagātu pieskaršanās iemeslu ir izdzīvotas un nevar no manis atkārtoit piekrist skaņai. iedod man paskatīties bildes zem astes un daudzas ir klajas bet atlikušās uz mantām nepievērš uzmanību. doddieties nomaļus skafandrā un dodiet man piebikstit plūmes ar bārkstīm, kas ar to būtu tas iekrita. nododju jums pariktes ar balzāma ''adu un tad krienu.

 
 


 
  2007.05.28  23.01




listes baņutai izbeidzās un tad no vilka ābeles divas reizes atsitās pret maniem gurniem. es plānoju divas daudzas gaismas un tad ir tikai vienvietīgas iesnas. dodiet ļaunu paradīzi un dodiet daudzas plātīzera saujas. es kaujos un dodu tikai nepieciešamo, kas ar to ar to visi. dodu un tu ņem klajas melu vāceles un klaudzošus pieskares punktus. dodiet man iekšas un tas visiem piebiedrosies un nodosies uz blakus esošiem gaujas krastiem. nodod baibas tantes lukrēcijas un daudzas tantes to nevar ciest. es biju uz svadjbu un daudz atasgad daudzas ir daudzas. beaidos iegremdēties un nemost statujas un tagad ir divas iespējas, kas ar maniem ieganstiem bija ar visvarenākais iemesls uz to visu noraudzīties. izbiju un tad visi pieskrēja klāt un naudu atņēma gribu daudzas tantes redzēt plikas un daudzas tantes plikas redzā. daudz ir nama gredzenu uz jūrass taļļiem un tagad to nevarat nemaz attīstīt. biju un tad izbiju, bet nobalsošanas barikādes nevar manas iegansta plastmasas iebetonēt. es nesito prstim diviem gaismas stariem bet tiaki divas reizes to varat nomest no manas stājas. es biju uz dažādām nobetonēšanas iemeslu piekakātām sejām. dodiet man iemeslu un dodas jau visi tik garās rindās, ka to nevar iedarbināt ar vienkāršiem paņēmējiniem. dodu jums iemeslu klusēt un tas visiem izrādās pieradis skatīties acīs bez brezenta. nodomāju, tas no velna nevar piebiedroties. es grauju tad piešauju kāju un esmu uz galvas ārā pa durvīm. iebildumi.

 
 


 
  2007.05.28  22.08




klausies uz baranku. es iestājos labās ausīs un baibas ir nebijušas tik tālu. es klausos un tagad mūs labi izdod prasības. es nododu savas iekšas un daudzas iespējas nebija redzamas. es klajos laukos daru savas ziņas un daru daudzas tādas lietas. nebiju jau labi iekonservēts, bet no manas iekšas to nevarētu ieganstiem piebiedrot. es nebiju daudzas laimes dalītājs un daukšēnu klajajos laukos es biju atdalīts un darīju savu darbu. gan jau mūs labi atadal un kaujas lauki ir pilni stabuļu. kaujas baseins uz manas ādas un daudzas laimes nebija atdalītas. nogarenas un klajas biedrību ādas un nodma statujnieki un klauvējieni pie kr'tuībm un daudzas nevajadzībgas noskaņas un džon, davai pakuim un klausules bija tik varenas, ka to barikādes mani nespēja atdarināt pietiekami stipri, tāpēc es uzdarbojos un nevaru iedomāties, kā tas varētu atkārtoties. es paredzu dažāsdas iespējas, bet sajūtu murskulis var pavēstties savādāk un tad es būsu varens un daudzas reizes barības vadā iekrampējies. tagad laimes mirklis izstājas un es žžž, aizlaižu uz pāritkas bodi pēc medicīnas.

 
 


 
  2007.05.28  22.04




vaigos jau labas iensas un daudzas to nevarat pat sastapt manos ieganstos un gaujas barikādēs. ak kur jūs turat savas sanāksmes. ak kungs tik daudzas iesnas ir bijušas pretim un daudzas to nevarat pat sastapt un nodmāt pretīgos šifros. un tad viņš iet un rada atbalstu un kaudzes to nevarēšanas nodalīšanas prasībai. es biju dalībnieks tik saistā barības domā, ka no manas iegansta kaujas tas labi sastopas un daudzas reizes nebiju pat sastapies un kaujas barikādes nodomājis pertim dalīt kā to manā vezumā dalītās iesnas bija dalītas un tad es atdalīju divas reizes bagātīgas ienas. nebija jau tik traki to nebūtības vajadzības iesnas dabūt pie dzīvības un tagad manas iegansta barības ir tik labi iegarentas un daudzas barības nodomātas un darītas  ar bekām pa priekšu. es nebiju daudzas reizes to nodomājis, bet guaja mans rokas atdala un dod tik daudzas iespējas, ka no manas iegansta priekšējās rindas ir atdalītas nebeidzamas nebēdnīgas prosbas. darīju tik alabas lietas un tagad biju aminējies un nodomājis to darināt līdzi klau kaut kas nav manā iekšā tik labi nodarīts un klausulē darrīts ar baudu. es biju uz kaujas lauka un gaidīju kalajs mels ar daudziem durkļiem. kas arto nez būtu domāts un nealīt to nevar un es necenšos.



 
 


 
  2007.05.28  21.59




straujas kustības un es atdodos ļaunajam garam. dodiet manas iesnas un tas visu atparikti nodos manās rokās. es jua izkāpu pret sauli un gauja mansa iesnas nodos jūsu rokās prasīgajās. nododiet manas iegansta krajas un daugavas vanagus nodoiet manās rokās un nododiet manas iesnaš pretim kaujas ratiem kas ar to bija nodarīti un darīšanas mākslinieki. es biju nodalīts un kaujas lauki atpestīja vienlaikus daudzas iesnas. iegansts bija krajs un daudzas baibas to nebija atdarījis. es nekad nebiju tik labi sastapies  kaut no manas iesnas bija atkarīgs pret'jeais viedoklis. iegansts bija daudzas reizes un tagad to nevarat manā iekšā bijušasi varonis. bet nodoms bija ar to labi sastapies. biju jau gaišs un tad mūsdienas atpalika un domas atdalījās. es paliku ballītē divas dienas un kraujas krautus laboju. nodod man labas iesnas un dodas labas ianavas pretim kraujas gabarītiem. es biju ar gaišu prātu un nodomu barikādes nodorīja bijušajiem klaigāšanas iemaņu stilistiem baibas tantes un kraujas barikādes. nodod manas iegansta karietes un bairons manas iekās to visu apcerēja. nodarītas barikādes un nevarīgas iesnas pretim stājas. es bbiju klajš tik pretīgā stundā un kailas kājas barības vadus lamājas. iedod maizi petim nāksi un taugu apstāsi.



 
 


 
  2007.05.28  21.54




es izbrīnīts, tad attopos, ka dzīvniekos ir jēls dievs, neapstrādāts, tie dod man ziņu par kraujas dabu un dodmas auss nabu. es jau kliedzu pret mauriem un nodomāju par došanas barikādi. nebūsi tik labas iesnas došanas barikādē nodomāšanas iespējas. es biju un tu tagad dodies manā virzienā un došanas barikādes nodošanas iespējas nevarēsiet nodomāt vienlaicīgi. es kaujos un tas visiem izlīdzinās pret nakti, kas ar to būtu domāts, bet daļa manas iekšas to nevarat nodomāt un radīt. es biju izdzīvojis tagadējās skabargas un nodoma barikādes no manas iesnas ir tik skarbas ka to nevarat nemaz tik viegli nodoties pretetstības nodomam un tagad manas iesnas ir tik plašas ka to barikādes nevarat nodomāšanas vērtas un domas ir tik raitas, ka to nevajadzības gadījumā nomaltas iekšas un domas pret maniem ieganstiem nodomātas un nodalītas pret mūsdienu cilvēkiem nevarat atpestīties un ndonas nodalīties un gaišas raibas stipras smekldazes maniem ieganstiem nodošanas ieganstiem un bairuteas skapjiem kas ar maniem ieganstiem nodošanas prasības varētu nodomāt un gaidīt pret maniem praišānas sapratnes tamborējumiem. iekod man kājā un es labošos un daudzas laimes to nevar atdarinātu n kaujas pretim par plašas barības domāšanas iespēju. es jau ļaunojos un tad atkal mūsdineas atgriežas un ndodo man stafetes rokas. kas ar to butu domāts. s jau darīju tik labas lielsmas un ndootu tev vēl nedaudzas gravīras un nododu tās tik spēcīgi, ka no to menstruācijām varata tkla iepazīties un nodmāšansa garus atdalīt no maniem iesmu karāātvau pričendāļiem. es varu beigt, bet nāk kaukāza bērni, mulati mongoļi. dodiet ēst es esmu barikādes beta tavas iesnas nevarat manās iesnās nodalīt tik skaistas iespējas kas ar krauju atddalīties iespējas. nodiodu jums barikādes un nododu jums visu ļauno.



 
 


 
  2007.05.28  21.48




pagaidi uz brīdi un tad es ieskriešos. kāda nāve mani sagaida, es steidzos un gauja nabu ir aizpildījusi. ak šausmas es jau kaujos un nododu savas iekšas tik stipri pret matēriju. noddoeiet manas iespējas to varenības krājumiem, kas no manas ieksās to nevar sadrīt un noloka skabargas pret nabas saitēm. iekodu lūpā un kaijas to nevar ieekonomēt. bet betas ir divas reizes skaļākas un tagad ir tikai nobetonētas iespējas un nodomi par maniem ieganstiem nodoties pretējā virzienā. es biju uz nabadzības lsiekšņa un bekas nevar manas iekšas nodomāt. iedod man kalju skalpeli un tas manas iekās un bambukus labi saskal'dis un nodos labās rokās. nedod manas iekšas un dari to laba snaipera labā. es biju uz galvas bet tas nebija pietiekami. iekod labai ausija un dodiest ik tālu, ka no manas iekšas tas bija attālinājies. nododu jums savas iesnas un dodiu to tik skalbani, ka ar to nevar darīt lielas lietas, jo tas nebija amnnā īpašumā un tagad  manas bantes ir tik spožas, ka to nevarat atdarināt pretim manai iekšējai dzīvei, kas ar to būtu darīts tik dziļā romancē, ka manas akmens sienas un sirdis no plastikāta nevar darīt to vienveidīgā stājā. iekod manas iekšas un tagad to nevarat pat jūs kungs un dariet to nabadzības noskaņā un skaļā bravūrā pret nabagiem un kaismīgā skalošanas stabulē un gaiss ir tik novilcies ar skābi, ka to nevarat atdarina't pret maniem ieganstiem. dodu jūsu piekrišanu un tagad daru jūsu zināšnaas . ak kungs tas ir brošūras stāsts un dodu jūsu piekrišanu, lai to nevarības nodošanai pietiktu ar kabatas nazi un drošuma statujām. iedod man pabikstīt ar sāli tavas ciskas un dodu jau piebriedušas ausis no neklusēšanas kas ar to bijua saistīts no nodots brošūras došanās iekšās. dodu jums nelielas brūces un nodalīts ir vismaz divas kailas beas. ak šausmas es biju uz karātavām bet nodošas ritmi manas iesnas nodeva un karājas nodošanas nodomos un kaujas laukos ar kauju man nepietiks. es gribu ceļot laikā ar kājām pa priekšu un laika apstākļi manas iegansta bekas nevarat nodoties pretim kaislīgai bekonijas iedobei. es biju nodalīts un domu tas bija atdalījis un es nevaru nodomāt pretējā virizienā. es biju un tagad manas iekšas to nevarat atdarināt un gobiņa pilna ar skaldņiem. nododiet manas iespējas un dariet to ar kabatas zagļiem, kas ar kaujas zagļiem manas iekšas nevarat atdarināt. es biju nodarīts un nodots pretējā virzienā. esi jau izdomāts un tagad es biju ar graujošus spēku un tautas frontes barikādes. nododu jums bisektrises un nodomāju atdarināt basas kājas kas ar to bija domāts. nododju jūs barikādes un nevaru to piebiedrot, jo manas iekšas to nevarat nodot manā rīcībā. nedod dievs es biju uz akmens vates palicis ciets pret pasauli un tagad manas nodomu baibas ir tik stalažas, ka es biju uz akmens un tu sirdi biji atspēri  pret maniem nodomiem un gaišajīem plašu vāciņiem. nododd man saas iestādes un es tagad biju jau to atradi apstiprināt un tagad manas iekaisušās spējas to nevarat apstiprināt. nodod man iespējas un došanas māniajs. es jau biju nododts nebijis un tagad to nevarat nodoiets manām domām. es jau izģērbojos un dodos tālāk.



 
 


 
  2007.05.28  21.38




ieliesiet to manī divas reizes. es jau nobriedu un tagad manas iekās ir stiklainas. es joņoju un barakudas manas iesmu nodomātās dziesmas ir atlabušas. dodiet man kaut ko nelabu uz maizes, es jau kaujos. nevaru darīt tik daudzas liesmas vienlaicīgi. nedod man dievs skaistas kājas, tās ir visas tulznas parādā barikādēm. nodomu nevaru saskaldīt, tāpēc nodoms manas iekšas ir prom. kas ir tik viendimensiāls un es zālājā barikādēju skaņas. tas nekas man saka, jo to būtības dzīlēs es joņoju ar zebieksti. nodoms ir visuvarens un daile ir krustā. bet bekas. kas mani tik ļoti attur un nevar manas iekšas tik pret pincīti un stabuli. es dodos ar trim caurumiem pret debesi un tur duru savu dunci. dodiet man kaisli un dodiet man maizi, ragus, stabuli, kausu, pliku miesu. es jum atdarīšu ar krepapīru un nodomu pret maniem iekšējās dzīves stabulatoriem. nododu jums manā rīcībā nodošanas skaņās un dariet to tik pat labi , kā es daru savas iekšas un nevaru to atdarīt bet mno daudzas iesnas ir tik pat skaņas kā no mans iekšas to nevar sadalīt pret maniem iekšējiem procesiem. nododu jūsu rīcībā manas iekšas un tagad tās ir nobendētas un skaņas. es jūtos pret naudas un tas manas iekšas nevar darīt pret dziesmu. kalu.



 
 


 
  2007.05.28  21.33




nesitiet serbus, jo serbi labi ierodas naudas ražošanā un daudzas ir mazliet iesvīdušas. ak, ja tas būtu mans tēvs, es nodēvētu sitēju par radikālu jefu, kuram var piedod, jo viņam tāda seja. es gribētu labāk no jums atradināties, bet dzīve nav rožu dārzs. nodotiem manas iekšas un tas mani neiepriecinās. kaut nu manas iekšas būtu tik labas, lai to nodomi manas nomaļās stagnācijas iespējas nebūtu tik labi ieguvušas. es tagad labi uzvedos un nevaru nodoties tai tulka dzīvei, kas no manis prasa princeses. es šeit jūtos gluži mājās, jo no kakla tas atkarājas un es nevaru nodoties raibās dzīves ražošanā. dodiet man iekšas un es to visu apturēšu. dodiet kaut nu man labas iesnas. amans problēmas ir iejusties ik katrā situācijā un tas manas iekšas labi apkopo. nododiet lūdzu manas iekšas un tas visu jau ir ieprogrammējis. ak šausmas, tas no mūzikas atkarājas un tagad ir tikai divas iespējas, kā manas iekšas var justies pret dzimumdzīvi un staļiņingradas ieņemšanu, kas no  mūsu iekšām var izcept un izlikties. nododiet lūdzu viņa rokās blusas un krasas zemenes, jo tas nevar manas nodarbošanās iespējas atdalīt no stagnācijas. lūdzu iedodiet mūzikai divas taktis un taukainus mantus. iedodiet man rokās šauteni un steku, krekla kabatā kebabu. nododiet stalažas un daudzas reizes nepiedalieties statujā. atdalījies katarses nodoms un tagad ir manas iespējas pazudušas, jo naudas barikādes un kas ir tajā tolpā, kas o manas iespējas nevar darīt manas iespējas un tāpēc es atsakos un tagad daru ziņas palīdzības nodomos. skumjas rada nevis agresija, bet saņēmēja skumjas jau pirms tam. skumjas noslīcina manas sāpes, par tām var nopirkt zilu gaileni un tagad manas iekšas to visu jau ir atsacījušās piedot. nodod manas iekaisušās laimes nodomāšanas iekšām un tagad ir tikai nodoms manos ieganstos nepiebiedroties. ļauj ak man būt būtiskam, lai novelcenes labi līpa un košļenes ilgi košļājas ar garšu. nodod manas iekaisušās iekšas un tagad ir tikai nebaltas dienas. ak kurpes, es esmu ar jums.



 
 


 
  2007.05.28  21.25




hei, mačka. daudzas saka, labi izskaties. kāda čura, kādas kājas. klusu piezogos pie staba. tas labais naudas maiss. klausos kaujas trakotos zaros. zara pārnāca mājās šodien ar šķēpu. es viņai lūdzos, atpestī mani šodie, šodien es gribu būt spalvainas kājas. es gribēju, lai es būtu tik pat plašsirdīgs, kā no manis sagaidīja. dodiet man daudzas šādas lietas. daudzas no tām bija ar grašiem, bet daudzas ar barbariem. nododiet man labas slavas kājas un kaujas ratus. ko jūs kundzes lūdzu vēlētos. es jūs izģērbšu un es mazliet kautrējos, jo man ir jāietur labas stājas krauja. bet kas labam literatoram vislabāk pietrūkst, kas tam piestāv. es gribu kauties ar stalažām, es gribu būt nevainojams, bet pagaidām staigāšu uz rokām u nedošos rokās kuram katram. iekaujiet man divas laimes par nabadzību un stažieri. ar kāju. es tūlīt izsitīšos rūtīs. man sniedzas galvā tās iespējas, kas ir acīmredzamas un naudas nav ar barankām salīdzināmas. es atlaižos, es negribu uzkundzēties, es sevi trennēju pret situācijām, lai katrā mīļā brīdī varētu būt attapīgs literators. es negribētu būt vulnerabls, tāpēc nebūs divas uzreiz tik saskaldinātas iespējas, lai to novērstu no maniem logiem. nu čau meitenes, es mēģinu nopirkt spēļu konsoli, es būtu pateicīgs, ja krogi būtu vaļēji atvēzieni un kaujas rati mani nepieradinātu. čau meitenes, es jau jums jūtos tagad tuvāk un labi varētu arī sadzīvot turpmāk. gauja jau iziet no krastiem un krasti ir no metāla un gauja manas iekšas labi sadodas rokās. es nebiju tik daudzas reizes nomētājis muļķi, taču tagad manas iesnas ir itin labas. es gribētu to nepiedomāt klāt, jo jūs meitenes esat tik zaļas. gribētos no jauna piesēsties un apkaunoties, bet nomaļus daudzas lietas manas iesnas atdod par pusrubli. man tagad mazliet sāp acis, bet tas neskaitās. nododu jūs savās rokās. mēs vēl labi padarīšanas plēsīsim.



 
 


 
  2007.02.25  21.41


nu tad ir ziepes. es jau iepriekš zināju, ka nebūs labi. ja visi cilvēki sapulcējas kopā, tad var gaidīt drošas ziepes. es drošinātājus jau spraudu, bet tie izlido, kā izlido glupā silvija no savas alas. savas visas ir tik trulas, ka to atpestīt vien nespēs, bet es to visu noglaužu no sienas un gaudoju līdzi bietei III. tagad ir divas iespējas, vienreiz jau tas notika un tagad es izdodos bieži. galvas reibinošas atraugas un galvaskausa stacijas. es biju un tu uzradies, bet no kraujas jau tas atkarājas. biju jau tik dīvains un klubkrēsls, ka to neviendabībā tikai savtība izdodas, bet es jau logā rēgojos un neviendabībā uzspēlējos. biju divi, tapu viens, esmu kunga prātā.


 
 


 
  2007.02.25  20.22


kirkegors stāvēja lietū un plēsa savus rūsainos matus. tu esi tāds idiots, viņš kādam pārmeta. šis nekāds ne biedrs, ne sausiņš, es tevi atskaldīšu ar ledainu skatienu. tas normalizējās. iznāca vairāki purkšķi un kirkegors sāka dzert šampanieti lietū. viņš divām kājām rokām maku ielika sevi karstā vannā un izpūte dezinfekcijas gāzi. process varēja sākties. kirkegors atlocīja piedurkni, uzskrullēja ūsas un iedevās dziļāk tēlainībām. visiem bija piegriezies tik neatgriezenisks process, tamdēļ uz ietves parādījās lietus. tas būs lietus, kas te sāk līt, nodomāja kirkegors un sausi zari sarunājās bez skaņas. ha, es esmu tik ievērojams, ka mans traucēkļiem bagātās spalvas visas ir bezdieni. pagaidi, tu iztirzā manas aitu gumijas, tagad to varēs visu noplēst no tapetēm, bet rokas ir griezīgas skaņās un nepiedodamos altāros es izžauju veļu pret krēslu. haps, divs trušu būrim cilpas, diviem cilvēkiem vilna uz otru pusi, tas ir resnais rūdis, viņš rāda savas tuklās krūtis, tas būs vezums, es visu atminēšu, es to norausīšu un pakāršu kaklā, lai lietus ir mans vīrs un es būšu gejam sieva. kautrīgiem soļiem locās skumjas un no traumpunkta iznāk medmāsa. tai krokas uz lūpām un krūtis rokās un kaujas tik sirsnīgas kauleņu smaržas. es jau žūstu un krauklis man nes kodolīgas bisektrises. nododamais gabals un saulstaru rīts, es izziedu un tu atnāc mani paglaudīt.


 
 


 
  2007.02.25  14.05


bļackaja štuka. visas mājas šorīt apmīzušās no smiekliem, ko es šonakt sapņoju. skrien pa ceļu apkakāts kumeliņš un neviens negrib uzņemties vainu. vienam pienāk prasīt, kāpēc, kotram pienāk prasīt, kāpēc? bet visi ir tādi laužņi, loši, balamutes, akdies. tātad visi nostājas baltā rindā un gaviles nevarīgās smaida atribūtās tagad gatavojas lasīt morāli. gaudo jau stundu, otru, trešu, tikai mutes visiem cietas kā pekles. viņš gribēja ar intenciju nonākt ellē. tas izrādījās grūtāk, kā pretējā virzienā. ja viss ir savstarpēji pretstatīts, tad es izdemolēšu ciema pasta pulskteni. es nostāšos uz pakaļkājām un spārdīšu zemi. es būšu tāda zebiekste, kādu vēl mir nav redzējis. es visiem izvandīšu visas stīvās vietas un ar kaplīti papliķēšu kā pa tikko izlietu zvanu. zvana jau visiem tie pauri no tvana, bet es baznīcā esmu baznīczēns kails. kails, ar tādu jauku naivistu pieskaņu piekrastes autoostā, nacionālists ir naivists un naivistu gleznā es sēžu uz pasta somas. man ir divas galvu reibinošas mīnas iekšā, es gaidu, kad ies vaļā, kad varēšu nosūtīt savu mataino vēstuli un piecelties no gultas paskatīties ārā, kā jau maniem draugiem futboliem iet, man tikai jāmācās un jāmācās, es skolā būšu teicams džeks, man visas meitenes spļaus mutē un puiši aiztiks pakaļiņu, man būs soma brūnā krāsā spīdelīgām  lencēm. baigi nolaidās slidkalniņš man pa priekšu, pusi muguras norāva, sūrstu tagad aptiekā uz letes, manas ģenitālijas nāk skatīties no ielas. it kā cirkā jūtos, būšu nauda, zvanīšu uz policejisku valsti un spārdīšu ānīšus mazajiem čukčukbānišiem, lai tie saprot, kā vardulēnam iet, kad tas ir piebriedis no saulesgaismas vien.


 
 


 
  2006.09.08  23.02
The mormon and a boy of his fuck

Kāds mormonis un viņa drāžamais zēns beidza skolu vienlaicīgi. Tālāk iet piepes, uzgaidiet, es tūlīt sameklēšu. Arī septiņdesmitgadnieku kvorums pastāv. Tas var pastāvēt pats par sevi un atsevišķi, bet pameklēt vienmēr ir vērts, tāpēc dodies tālā ceļā un meklē mellenēm mājas. Tas var izrādīties ne pārāk viegli, bet kopējā noskaņa saglabājas.
Es salaidu visu dēlī un saku to skaļi, lai kaimiņiem ir miegs un lai manas sliekas mani nenodod, bet to turpināt nav vērts bez preses.
7. problēma - sports. Kopš gūgle mani nīst ar pantēru un tautas balss ir novelkāta auss, es izliekos par turku un Tukumā audzēju zivis. Tie ir meli, bet es nevaru sev palīdzēt, tikai Daugavietis kā pantēras draugs ir cīņu biedru piekauts raugs. Klusē pat zivis uz nārsta un nekādu iespēju apstāties.
Jebkurš grib salabot IFDAPS, bet tikai un tu jau zini. Tukumā nav brīvas vietas laiskai izpausmei un drūmas paģiras.
No ceļa, kā mēs pišamies.

 
 


 
  2006.03.18  20.31


Kārtībnieks Pusrocis savas zeķbikses atkal aizmirsis mājās. Nones savu velosipēdu no tilta un skatās tā pakājē sēž jauns cilvēks un smēķē.
- Vai jūs nepateiktu, cik ir pulstenis?
- Piedodiet, man nav.
- Cik žēl, šodien tik skaists laiks. Vai jūs te pastaigājaties?
- Jā, es te tā esmu iznācis pastaigāties.
- Vai nevēlaties iedzert tasi kafijas?
- Vai nē, paldies, es jau taisījos iet uz māju pusi.
- Ā, nu tad neko, bet, ko jūs vispār darāt? Ar ko nodarbojaties?
- Es esmu tulks, es tulkoju no angļu uz latviešu.
- Atvainojiet, uz kādu?
- Uz latviešu.
- Ā, tas ir labi. Labi. Jūs strādājat Eiropas institūcijās?
- Nē, piedodiet, kāpēc jūs esat tik ziņkārīgs, jūs izskatāties aizdomīgs.
Kaut gan daudz no pēdējā teikuma netika pateikts. Kāds no sarunu biedriem iegrima pārdomās. Vai viņš ir gejs, bet kāpēc tik smaidīgs. Ko viņš vēlas. Varbūt viņš vienkārši ir draudzīgs. Es esmu pārāk nocietinājies pret cilvēkiem, man vajadzētu nākamreiz būt atvērtākam. Tikmēr cilvēks ar velosipēdu pie rokas, sakustas un atvadas. Atā, viņi viens otram saka un pirmais uzlec uz velīša, bet otrais sačokurojies, jo saule jau zemu un tās gaismu aizsedz dzīvojamā daudzstāvu ēka. Viņi attālinās domās un darbos. Velosipēdista mugura pazūd zem otra tilta, sēdošā cilvēka spļautās saulespuķu mizas un tabakas dūmi un nikotīns. Rokas kabatās turot ir siltāk. Drīz ceļš uz mājām un pēdējās sēklas no Kolonnas maisiņa.
- Tu esi traks.
- Ne vairāk kā vakar.
- Bet laboties?
- Esmu tam par vecu.
- Bet tava ģimene?
- Es laikam nekad nepanākšu Gurdžījevu. Viņš mani ir uzvarējis, atzīsim to.

 
 


 
  2005.12.20  19.59


Slava lēnām šķetināja prievītes pavedienus. Šodienas gaļas pienesums nebija pietiekams, lai norēķinātos par parāda procentiem. Būs jāstrebj haļava. Uz Ļoļiku varēja paļauties pie noteiktiem apstākļiem, bet otrdienas kreisais kino bija sapisis smadzenes ne vienam vien Svētavotu pagalma iemītniekam. Slava lauzīja galvu, tas viņam ne īpaši labi izdevās. Ja es nododu divas trešdaļas, viņš kalkulēja, mani neviens netraucēs līdz ceturtdienas vakaram, bet tad nebūs žračkas. Es varu uzlikt uz ausīm tanti Taņu, bet būtu nepieklājīgi aiztikt viņas vēl nesaagušo degunu, turklāt staigāja runas, ka pie viņas dzīvojot vecis baltā apakškreklā. Situācija nav viegla. Ja kalkulāciju atmet un pieņem, ka viss ir pofig, ja turpina sēdēt uz divarpus kilogramiem gaļas, ja vēro laiku ejam un ļaujot notikumiem šķetināties, tad iegūstamas divas nepilnas dienas labestības, bet tad sods nomāktu iegūto prieku.
Filmas tālākā gaitā mijās veļas striķi to knaģi, auksts klons un miglains ceļš tumsā. Slava, Slava pie sevis norunāja, Slava ir spēcīgs vārds, kāpēc man būtu kādam jāatdod vadības groži. Nu atbrauks viņi uz manu dzīvokli, sasitīs manu tukso sili, bet mani neatradīs, jo es gulēšu siltumtrasē pie Stasika balkona. Atnāks viņi otreiz, iespīdinās mājas logos savas dalbanutās fāras, paspārdīs sasisto sili, bet es gulēšu siltumtrasē pie Stasika mājas. Es mainīšu savu izskatu, es pieņemšu citu personību, neatsaukšos uz iepriekšējām uzrunām. Kāpēc man būtu jāatbild par savām pagātnes izdarībām, man ar iepriekšējo mani nav nekāda sakara. Es atskaos no sevis, es pieņemu jaunu veidolu, es atsakos kalpot sakritībām. Es neesmu vainīgs pie savu vecāku izpostītās dzīves, es neatbildu par Svētavotu administrācijas zvērībām. Es esmu cilvēks un cilvēks ir aukstāks par sociāliem kanoniem, neviens mani nevar piespiest pildīt man pierakstītas funkcijas. Man pat nevajag šo gaļu, es to varu izmest atejā, ar kāju sastampāt rijīgajā poda acī. Bet savu rīcību negadījuma sakarā negribu iepriekš izdomāt, negribu to paredzēt, negribu iedomāties spīdzināšanas nianses. Kāpēc man būtu jābaro svešas ilūzijas. Es pat negribu skatīties viņu acīs, lai ar savu tuvojosos nāvi raisītu viņu nākamajās paaudzēs iedzimtas neirozes. Man ir pilnīgi vienaldzīga ierastā kārtība, es nejūtu sevī māti barotāju, es esmu brīvs kā tīrs stikliņš juveliera acī. Es gribu dzīvot, es vairs nekad nelīdzināšos Stasika veidolam, kad tas sakniebtām lūpām skatās, kā es lienu ārā no siltumtrases viss piesmacis un utains. Mans ierocis būs mana neievainojamība, es būšu fēniks, man sāk pietrūkt iedvesma.
Es dzirdu soļus trepju telpā, dzīvoklī nav neviena priekšmeta aiz kura paslēpties. Tagad pamanu ledus aukstos radiatoru karkasus, pamanu savas sakalutšās lūpas un zilos pirkstus. Es sēžu uz piena mucas, kurā ir divarpus kilogramu gaļas. Es neesmu ēdis divas dienas. Šodien ir ceturdiena, es to jūtu gaisā. Man ir tik slikti, ka nevaru sakoncentrēties, lai tiktu līdz balkonam. Varbūt kritiens no ceturtā stāva mani paglābtu, varbūt zeme mani pieņemtu, varbūt zvaigznes mani ieaijātu. Es gribētu būt sivēns, urkšķēt un izskriet nācējiem starp kājām. Man būtu visas pasaules attaisnojumi un tiesības. Bet tagad, tagad es gribētu raudāt. Asaras veldzētu manu situāciju, es varbūt pārdzimtu mierīgākā laikā, lai par dzīvnieku, lai par kādu nevainīgu dzīvnieku, kaut kur tālu prom, kur es sevi neredzētu. Atņemiet manus iekšējos redzokļus, es negribu redzēt savu gājumu, šis brīdis manu izdzers sausu, man nav kā priekšā nomirst, nākošie soļi, pilošais ūdens no krāna, aukstais klusums vieninieku kamerā uz klona, nē, uz jumta, es lidoju ar putniem uz siltām zemēm cauri sniegputenim, mani pulsteņi man melo, mani bērnības parki un šūpoļu soli. Es slīkstu pie savas matemātikas skolotājas kājām, Ļuda, piedodiet man jūsu dēla nāvi.

 
 


 
  2005.12.18  23.03


Viena centa monētas Tedam spieda uz urīnpūsli un tas radīja vieglu satraukumu.

 
 


 
  2005.12.17  22.15


Apkārtnes redzamā daļa bija taisnstūra veida. Tā kreisajā malā bija notupusies kāda meitene, novilkusi biksītes un no viņas smilšainās vagīnas lēnām spiedās arā sarkans trekterītis. Lieliski, Teds nopriecājās, viņam vecais; bērnu pārtikai Tiddy's bonusā nākušais baltais trekterītis bija vairākās vietās izkausētiem caurumiem, kas radušies neuzmanīgi rīkojoties ar ķimikālijām balto opiātu raudzēšanas laikā. Teds ātri nokratīja pārdomas un atgriezās ar skatienu iepriekšējā vietā. Meitenes vairs nebija, bet saulē uz trekterīša ārsienas glīti atspīdēja dzimumdziedzera fluīdi. Teds ātri paķēra kreklu un pa ceļam uzvilcis to uz kailās miesas izskrēja pagalmā un notēmēja uz trotuāra zālienu pie ēkas sienas. Vēlamais joprojām tur bija, Teds ātri pienāca un neapstājoties paķēra trekteri, iebāza treniņbikšu kabatā un devās tālāk. Vajadzēja nopirkt sauso pienu, bet veikals bija tepat ielas otrā pusē.

 
 


 
  2005.12.17  19.32


Teda grāmata saucās "melnā grāmata" nevis tāpēc, ka Teds tajā veda nāvinieku sarakstu, bet tāpēc, ka tai bija melni vāki. Teds tomēr mīlēja iztēloties, kā ienāk skolā un, armijas tuteņa asmeni gar sienām skrāpēdams, iet izrēķināties ar nīstajiem skolasbiedriem un visām stervām skolotājām. Pusautomātiskais mobīlais lielgabals TC-33 šādās reizēs sildīja viņa muguru un sirdi. Viņš iedomājās, kā ar kāju atsit klases durvis angļu literatūras stundas laikā un plati smaidīdams atklāj uguni, sākot no skolotāja galda un turpinot pa kreisi uz skolniekiem, pa ceļam sadragājot loga stiklus un rāmjus, dažādus zaļumu podus gar sienu, solus un krēslus, kas koka skaidas mezdami drebēja visvarenās Teda rokas nolādēti.
Trešdienās Teds gāja satikties ar Laumu, kuras senči kurā tur paaudzē bija atbraukuši no Čehoslovākijas un uzsākuši kažokādu tirdzniecības biznesu. Viņi gāja uz zināmo šķērsielu neko daudz nerunādami, jo Teda sliktā pašsajūta līdz Trešdienas rītam parasti bija sasniegusi mēmuma atzīmi, viņš varēja tikai līdzjūtību raisoši kaut ko nesaistītu muldēt. Viņi tātad gāja pēc tabletēm. Kopā, jo arī Lauma lietoja baltos opiātus, tas viņus vienoja stiprāk par pagājušogad nodedzinātās un nu gandrīz pilnībā restaurētās baznīcas salaulātos. Šīs tabletes saturēja nitrohlorāta koncentrātu, kas bija galvenā sastāvdaļa balto opiātu pagatavošanā. Teds gribētu domāt, ka viņš ir izgudrojis šo recepti, bet tā nebūtu gluži taisnība.Vēl pagājušās desmitgades beigās kāds ķerts hipijs bija nojūdzies eksperimentējot ar dažādām substancēm līdz neatgriezeniski sačakarējis savu smadzeņu ķīmiju un nonācis kaut kādā klīnikā, kur viņam teikšana pār ikdienas procesiem bija ierobežota līdz zupas karotes apātiskai cilāšanai pie mutes un līdzīgām eksistenciālām nodarbēm. Šis hipijs bija vedis savdabīgi pedantiskus pierakstus, kuru atšifrēšanā vēlāk piedalījās pārliecinoša daļa progresīvo rajona padibeņu. Šie pieraksti mīklainā veidā bija noklīduši policijas kratīšanas laikā un nonākuši vajadzīgajās rokās. Tedam to nodzeltējušās kopijas vairs nebija vajadzīgas, viņs zināja sastāvdaļas no galvas, nu apmēram, mazliet to, mazliet to. Vispār Teds bija tajā posmā, kad sāka apšaubīt visa uzrakstītā nozīmību - tetrahlorātu mierīgi varēja aizstāt ar tā saucamo HS4 proporcijā 1:1,5, bet tripimīnu vispār varēja varēja izlaist, tas nemainīja galveno efektu, bet Teds vienmēr gāja tikai uz mērķi un krāsainās dekorācijas pa ceļam nebija būtiskas.

 
 


 
  2005.12.17  19.11


Teds piedzima 1961. gadā uz grīdas. Gadā, kad viņa tēvu sadūra līdz nāvei kādā netīrā maintanance telpā Couple Bear viesnīcā Sanfrancisko nomalē. Teda tēvs mira pa ceļam uz slimnīcu ātrās palīdzības mašīnā, kas nenormāli kratījās savā ceļā, jo tā bija vasara, kad visā piepilsētā veica vērienīgus ceļu remonta darbus. Teds ļoti agri sāka lietot baltos opiātus. Septiņpadsmit gadu vecumā viņš bija paglabājis divus savus draugus, kas bija miruši no pārdozēšanas. Teds bija aizrāvies ar komiksu zīmēšanu, kuru galvenais motīvs bija plutonija noplūde un sekojoša apkārtējo dzīvības formu saindēšanās un mutācija. Teda tripi galvenokārt sastāvēja no pussnaudas stāvokļa apsūbējuši oranža 69. gada chevrolet aizmugures sēdeklī. Viņa labākais draugs Tors stūrēja pa nakts dzīvi sākušajām Sanfrancisko ielām un pīpēja kreku. Ļoti bieži viņam blakus sēdēja viņa draudzene Lidija, rūdīta heroiniste, kas nevarēja rimties muldēt savus pa pusei sadomātos pastāstus. Viņi mēdza apstāties aiz kāda dzīvojamā masīva un Lidija atsūkāja Toram, berzējot savu pūtaino vaigu pret Tora apakškreklu un retām spalvām nosēto pavēderi. Teds neko daudz nefiltrēja - viņā baltie opiāti radīja pastiprinātu efektu. Viņš mīlēja klāstīt, ka baltie opiāti vēl nav līdz galam izpētīti un tikai paši drosmīgākie uzdrošinas stāties uz šī ceļa, kas ir jaunatklājumiem nokaisīts. Teds nespēja nākt klajā ar kādu nebūt ievērības cienīgu inovāciju, jo, kā viņš apgalvoja, viņš ved savus pētījumus citā realitātē un nevēlas piepūlēties, lai verbalizētu tos saviem draņķa draugiem; pārējo pasauli viņš nevēlējās apspriest vien savā nodabā atraugājās un iegrima dabasskatu vērošanā, kas mainījās aiz chevrolet loga.



Music: Make-up - I want some
 
 


 
  2005.12.17  17.49


Po jaunkudzi izsauca pie skolas direktores. Ejot pa koridoru, viņa nemanīja sauli spīdam pilnu logu. Pretējā siena bija tik pilna dzeltenas gaismas kā direktores kājstarpe, kad tā dušas telpā novēroja Po jaunkundzes seksa ainu ar kādu klasi jaunāku meiteni. Toreiz direktore neatļāvās sev pieskārties, bet atnākusi atpakaļ uz kabinetu, konstatēja savu klēpi pludojam krēmā. Aizslēgusi durvis no iekšpuses, viņa atpogāja bikšu priekšu un apslaukoties pietriepa divas lielās salvetes. Tās viņa ietina trešajā, jo nevēlējās pievērst apkopējas uzmanību, un izmeta mistkastē. Atsēdās krēslā un sāka sagudrot runu, ar kādu savā nesatricināmajā tonī vērsīsies pie Po jaunkundzes, kad tā sēdēs viņas priekšā. Varbūt izlietotās salvetes vēl noder. Viņa iztēlojās, kā lietišķi sniedz tās paostīt Po jaunkundzei un jautā - kā jūs sodītu šādu cilvēku?

 
 


[ << Previous 25 -- Next 25 >> ]