| 7:45a |
Biju sakapājis kāpostus tai dienai priekš cūkām kaušanai mūsu visu mielasts mūs atšķetināja mēs zinājām stāsta robežas kas iesniedzas kā melno mežu staipekņi zemapziņas sekcijā bija literators, viņš bija rūss, viņam bija kauns par patosu, kādā viņa domas no esa no sastatnes smirdīgās šmaras kas likvīdos aktīvos satinušās mielojās pie poda viņu dzelkšņi bija sastatnes visas rēnās apakšbikses es viņas redzēju filmā man ģimene maksāja par prātuļošanu smirdīgās kās klejoja pa beņķiem un lika grozā smagas rokas tūplis tēvijas sargs izgaisti no rietošās saules sakarini savus novērotājus un daņu savācējus es viņus riekšavām griežu majorānos pār pīckām es holkoju savus miskastes muskuļus pāri miligramu lingām jodelējam uz apbružāta altāra sastāvējušies strīdnieki loka sev kaulus viens otram ieloka pa muti kautiņš krēslu arbaletika jūsmojošs pūznis sagriezu šķēles ar pergamentu pa tilta vezuvu un mērinstrumentu godiem ar plāniem stilbiem jūras gruvešiem mēs maldījāmies samosvalos manos tēriņos lecām no akmeņa uz akmeni viņš kurš iemieso varu un kārtību viņam mēs novilkām ādu un saspiedām pudelē, jo viserions kārpu sultāns pārrakstīja vēsturi nedzīvo par ziedošo padarīdams jaunai dzīvei tu strupaste tu liec to aiz auss to ermoņiku zābaku un tauri sit bungas jokdari tūlīt dīrās ādu ar atmiekšķēšanu mēs dzīvojam visā bet formalitāte arabeska šķiež sulu pati savā žultī klip klap iestīvinātie. |