[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Saturday, June 2nd, 2007
| Time | Event |
| 7:56p |  silabriedis valērijs kašķi meklē klejojumos. gaudo lielis suņi uz mani un es pērku slotu ar kātu garu stikla kātu lai iekaisušās acis var redzēt mani pa gabalu ar lākturi un domu graudurokā, kas mani paglābs no nedomāšanas. es izbiju un durvis atvērās plašas. tas izkundzēja klaustrofobiju un tagad es lidinos pretim saullēktam, kas izbijis tik dziļi iekšā, ka no metamā kauliņa nevaru saprast, ko no manis grib. es lidoju ar diviem ātrumiem vienlaicīgi un dungoju skaļu dziesmu. gaudo manas rasainās rokas un nelaid vaļā vairs ne mirkli. godam panācis skaļais uzsaukums un godam es laižos pa virvi lejā. dod man stalažas, lai lieku kāju un uz trumpes manas aizas balancē. dodu divas rokas vienlaicīgi, lai tas izturību ieņem prātā. dodu ļauniem ļaudīm lodes šaut uz pleca roku turēt. domas krājas gubā. |
| 8:00p |  bess panāk klaigājošo pūli un sitās pret tā sienām, lai lielummāniju dabūtu savā pusē. es kliedzu pretim un neļauju ieņemt savus mūrus, jo tie dārgi man kā pašam slieku ķēniņam dārgs esmu es. godam labi nokalpoju labās aumaļas jau priekam stindz un pret sikstu kapellu es loloju siltas jūtas, jo tas vienmēr nomēro daiļas amatniecības un gaudo stikla būrī piebezdēts. nedod atkārtot to slienaino skumjumu, kas ar petardi triecas zobos, bet no galvas iemācīties pantiņu, tas var izrādīties un izrādīsies. dod tagad savu roku un neļauj man piecelties sēdus. godam ļaudis mani dēvē par slimu, jo lidotājs nevar manas iesnas domās sakārtot. nebija tik daudz vēl pienācis manā sezonā, lai piekalniņš pieceltos piekakāt ragavas. atvaino savas resnās zilbes un palaid tās neviļus kabadaba. nodalīts silikons un es varu to visu atvandīt. nelaid mani prom, tikai ļauj sastapties ar aci pret kvadrāta kvartāliem sirdis pukst un es laužos pretim laikmetīgiem griežiem, kas lolo manas saknes sliktākā gaismā nekā varēja sagaidīt. es loloju siļķi. |
| 8:04p |  tuberkuloze naipsteigs un nepanāks, jo tas kašķis. es glumoju pa pēdiņām un ložņāju apkārt, kā mani skatās. glauni riteņi ir visiem pretim atnākuši un tagad laiž no manas iekaisušās ādas dzestras klaustrofobijas. nedod pieskarties tev lūpām, tās tik karstas, nelaid. es jau liecos pēkšņi saķert un tad lauzties pretim vilnim. ak šis skaistais piektdienas vakars, es tam klūpu kuprī un tad kožu un koši krāsoju lūpas, tu būsi mana kurpe. ļaudis jau lolo izsenos sapņus un logā pavīd gaismiņa, kas ar laiku paliek lingrēna. dod tagad piecīti un rublis paliek kapeikās, lai slazdi un alus ir gaismas piedēkļi, es šķērsošu ūdeni un piecām kapeikām rokā rublis, pb bl. tagad kauties. ar skriemeli sit pa muti, tad pietupstas izvairās un gāž, ka šķīst, tas ir putublastu tilpums, rubļa nopelns, grezns gredzens. |
| << Previous Day |
2007/06/02 [Calendar] |
Next Day >> |