30. Novembris 2001

• Sapņos dzīvotājs
• 30.11.01 12:43
• Tu biji manu sapņu visbiežākais ciemiņš. Tu nāci pie manis, tad mīļi apķēri un iedevi buču. Tu nāci ciemos tik bieži, ka likās - šeit pārcelsies uz dzīvi. Un nepagāja ilgs laiks, kad tu jau dzīvoji manos sapņos. Un tad tu aizgāji. Pameti manus sapņus, lai dzīvotu citur - pats savā dzīves nereālajā veidolā. Neviens tevi neatturēja, neviens tevi neizspiegoja, neviens nekontrolēja tavu dzīvi šeit - sapņos. Un tu pazudi...
  Manos sapņos ciemojās citi. Viņi nāca un gāja, kaut ko paņēma un iedeva, aizņēmās un aizdeva, bet neviens no viņiem šeit nepārcēlās uz dzīvi, neviens pat nemēģināja to darīt. Viņi visi vēlējās iet tālāk savu ceļu.
  Likās, nekad neredzēšu tavas burvīgās acis, likās nekad nedzirdēšu tavu maigo balsi. Bet tad tu atgriezies manos sapņos ...uz īsu brīdi, bet tomēr atgriezies...
  
  (11.2001.)
• 0 iečukstējaiečuksti ausī ko mīļu