Ja nu kas, uz pasaules ir arī tādi šaujamie, ar kuriem var injicēt arī no 70m attāluma vai pat 130m, ja ir labs šāvējs.
Es nesaku, ka šajā gadījumā tas būt derējis, varbūt lāči ir īpaši, pārāk daudz koki mežā (nav laika iedziļināties, bet kas kait lācim mežā dzīvot), bet 10m man liekas gaužām neadvancēts rīks vai super slikts šāvējs.
http://teledart.com/english/guns.php

un vēl te (http://www.bearsmart.com/bear-management/capturing-bears) ir citāts:
"There is no evidence that [trapping and drugging a bear] can turn it into a more aggressive individual - [it] makes neither grizzlies or black bears more dangerous to people..." Steve Herrero in Bear Attacks: Their Causes and Avoidance (pg 241)

Nu tas tā, neticu visam, ko redzu televīzijā.



Varbūt arī ne tam, kas rakstīts internetā.

Coursera, tiešsaistes mācību platforma, izlaidusi jaunu priekšmetu sarakstu ar Stenfordas, Princtonas, Mičiganas u.c. universitāšu kursiem reālā laikā . Klāt nākušas jaunas nozares, ne tikai par un ap datoriem - humanitārie (piem., A history of World, Listening to World Music), Medicīna (Vaccines(hoho), Fundamentals of Pharmacology, Cardiac Arrest, Hypothermia, and Resuscitation Science (...)).

Ar Coursera pagaidām ir interesanti un neskaidri: "Although operated for profit, Coursera plans to allow free access to the course content. The business model has not been made public."

Martā paņēmu vienu kursu, izgāju, patika, fun, fun, fun. Ņemšu vēl.

Kāpēc lai kāds latviski tulkotu grāmatu, kas jau ir iztulkota pirms 4 gadiem, kad ir tik daudz vēl latviski netulkotu grāmatu?

*Tikai šodien uzzināju, ka pie Troņu spēļu tulkojuma ir vainīgi jaunie uzņēmēji, kas arī "visu izskaidro".

cik jauki,
tagad būs arī "fakti". Varbūt vēl piespiedīs visiem darbiniekiem klausīties mūziku! Ja neklausies -- neesi efektīvs!

"Tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra «SKDS» veiktā aptauja apliecina, ka darbinieki birojos, ražotnēs, iestādēs un citās darba vietās atzīst, ka piemērota fona mūzika palīdz ikdienas pienākumu veikšanā un rada gandarījumu par savu darbu. To apliecina 55% aptaujāto respondentu. Savukārt gandrīz trešā daļa jeb 28% aptaujas dalībnieki norāda, ka ilgstošs darbs ikdienā bez mūzikas ātrāk nogurdina un pazemina darba efektivitāti."

Vajadzēja virtuālo kredītkarti, noskatīju skrill/moneybookers, "In February 2010, The Sunday Times Deloitte Buyout Track 100 League table ranked Moneybookers as the Number #1 fastest growing,[4] private equity-backed firm in the UK based on profits.", "Moneybookers is registered as a Money Service Business (No. 12115607) with HM Revenue and Customs in the United Kingdom, and is licensed to operate within the EU. Moneybookers is regulated by the Financial Services Authority of the United Kingdom."

Bet izrādās, ka pierakstīties viņu pakalpojumam, ir parakstīties arī spamam. Un nevis sadarbības partneru vēstulēm, bet īstam, neglītam spamam. Forumos ir daudzi līdzīgie, daži rakstījuši uz moneybookers, kas viņiem atbildējuši, ka neko nezina, ka viņu e-pasta adreses nevienam netirgo (vienīgais, kam viņi sūtot e-pasta adresi ir tie, ar kuriem veikti darījumi). Varētu padomāt, ka viņi ir uzlauzti, bet, ja tā, tad uzlauzti viņi tiek regulāri, kas liek šaubīties par vispārējo drošību kā tādu.

Tad nu atreģistrējos, pacietīšu spamu un tagad jāskatās uz citiem virtuālajiem. Vai varbūt vienkārši to kredītkarti nemaz nevajag.

Kad referendums beidzies, 16. marts arī galā, nu ir laiks jau sākt cepties par 9. maiju?

ja nu kas, inbox atkal kaut ko tur pie sevis maina, kā rezultātā attēla tiešā saite ir citādāka, bet iepriekšējā saite ne vienmēr aiziet līdz jaunajai un bildīšu vietā tukšums.

Kāds tajos food blogos tos aprakstus un apcerējumus lasa?
Es tikai visu laiku aizrulējos līdz receptei.

omg, klausos LR1 "Kā labāk dzīvot" atkārtojumu. Kārtējais raidījums par autortiesībām un progammatūras pirātismu.
Kāds klausītājs komentē, ka tas, ka datorā ir kāda torrent apmaiņas programma, tas uzreiz nav pārkāpums, jo ir daudz programmas, kuras legāli var lejupielādēt caur torentiem.

Uz to viesi (viena kaut kas ar autortiesībām saistīta, otrs ar ekonomikas policiju) atbild, ka labāk jau instalēt no oficiālajām lapām, jo torent saitos ir neuzticama informācija un varbūt vispār tā programma nemaz nav par brīvu. Un tad vēl raidījuma runas vedējs Elvis Jansons piebilst - mhm, nav skaidrs, kāpēc tad nelejupielādē ar vienu klikšķi [domājot, "parasto" lejupielādi].

Es no tā saprotu, ka viņi nav pamanījuši, ka oficiālajās lapās arī ir torent linki.
Ne pirmā, ne pēdējā reize, kad raidījuma viesi kādā brīdī nav īsti kompetenti :)
Vēlāk raidījumā visi vēlreiz apšauba torentu lietderību legāla satura izplatīšanā.

"Pie raksta "The Economist" interneta vietnē izvērtusies apjomīga diskusija starp Latvijas latviešu un krievvalodīgo kopienas pārstāvjiem, kas politisko situāciju valstī apspriež ļoti labā angļu valodā."



(Tad varbūt izvirzīt angļu valodu kā vienīgo Latvijas valodu? ^_^)

Laikam tagad jau kādu laiku latviskais autorizācijas termins ir "pilnvarošana".
Daudz kur (gandrīz visur) joprojām lieto "autorizācija", bet uzjautrinošākais ir tas, ka domāta ir autentifikācija.
Es atbalstu terminu "pilnvarošana", jo tas palīdz vieglāk uztvert atšķirību starp autorizācija/autentifikācija.

Tā tā Vīnoga transformējas. Žēl, ka nav bildes ar stadiju, kad koka vīnogai vēl bija jumts. Tad izskatījās diezgan "amizanti".
( ... tālāk ... )

P.S. Gribētu zināt, kāpēc tāds risinājums ir izvēlēts.

Vienā jaukā dienā visi sāka sajūsmināties par kaut kādu Šerloka Holmsa seriālu, esot ūberīgs, 2. sezonas beigas vāks, kā lai izdzīvo līdz trešajai..
Tad nu es paskatījos S01E01 un nesaprotu, par ko visi ir sajūsmā. Viss jau kaut kur redzēts, sižeta šabloni, ekscentrisks galvenais varonis, meh meh meh.

Pielikumā Wiki "spēciņš":
( ... tālāk ... )

Man tie informācijas apjomi tā apnika, ka, izmantojot adBlock kopā ar tā papildinājumu Element Hiding Helper, patīrīju tvnetu, lai var tikai pārbaudīt, vai pasaule joprojām ir savā vietā un varbūt pat sīkāk par to palasīt. Vairāk man nekas neinteresē. Attiecīgi:
front page:

un raksta lapa:

jaunākajā ir numurā intervija ar ziedot.lv vadītāju

Pastāsti par cilvēku, kurš pēdējā laikā viesojies Ziedot.lv birojā un palicis tev prātā.
Kundze, kuras mazmeitiņai bija sirds operācija. Par ziedotāju naudu palīdzējām iegādāties zāles, ko valsts neapmaksā. Viņa bija atnesusi čekus. Redzēdama, ka mums ir Ziemassvētku paciņas, paprasīja arī sev. Tās paredzētas vientuļiem un trūcīgiem sirmgalvjiem, teicām, ka mums nav pienākums viņai dot. Ir dabūjusi to, ko lūdza - zāļu apmaksu. Vēl viņai izkārtojām biļetes uz teātri.

Pamanījusi, ka mums uz galda stāv šokolāde, vaicāja, kāpēc viņu necienājot. Kolēģe atbildēja, ka nopelnījusi to ar savu darbu un pati izlems, ko vēlas pacienāt. Tad kundze teica: «Es tik daudz jūsu dēļ esmu cietusi! Prasāt atskaites, bet paciņu un šokolādi nevarat iedot!» Tas mums uzsita asini. Taču dziļi personiski kas tāds vairs neiedragā. Cilvēki ir dažādi, viņus neizmācīt. Kundze dzīvo ar aizvainojumu, ka kāds viņai ir parādā.

caur friendsfriends atradu: http://www.vice.com/vice-news/north-korean-labor-camps-full-length

..I. Driksna ir ļoti laba finansiste, bet, strādājot šajā uzņēmumā, ir ļoti daudz darba saistībā ar tehnoloģijām, kas viņai, kā jau minēju, esot sievietei, bija pārāk grūti. Mēs esam par to izrunājušies, viņa šo situāciju saprata, un mēs šķīrāmies. Kombinātam ir jāattīstās.»

http://www.db.lv/sodien-laikraksta/sievietei-ir-grutak-249802

(bet laikam patiesais iemesls ir īpašnieku maiņa, smieklīgs attaisnojums)