| svarīgākā dāvana Latvijas 95. gadadienā |
[Nov. 18th, 2013|10:23 am] |
dārgie tautieši! Mūsu valsts svinīgajā brīdī sveikšu jūs visus ar zīmīgiem vārdiem, ko sacījuši ir kā šaizemē mītošie, tā arī bāliņi un māsiņas no aizokeāna:
Pārsūtu tikko saņemto Dagmāras Beitneres rakstu. Tas satur vielu steidzīgām, nopietnām novembŗa pārdomām un pārurrunām ar radiem, draugiem, paziņām, un arī ieteikumu nekavējošai rīcībai.
Zvaniet, rakstiet un runājiet vēl pirms svinīgās 18. novembŗa svinīgās sēdes ar visiem Jums zināmiem tautas priekšstāvjiem Saeimā. [vards.uzvards@saeima.lv]
Lūdzu piegādājiet elektoniski šo vielu visiem radiem, draugiem, paziņām un citiem, kuŗi ir ieinteresēti labākā Latvijas nākotnē, un piegādājiet kopiju tiem, kuŗiem nav pieejams internets.
Un atgādiniet Latvijas Aizsardzības ministijas aicinājumu novembŗa mēnesī pie apģērba pievienot sarkanbaltsarkano piespraudi.
Draudzīgi,
Ģirts
pārsūtītais teksts
IR.lv, Viedokļi
Jēgas definēšana ir līdzdalībasjautājums 60
Aicinu aktīvi piedalīties Satversmes preambulas apspriešanā
Dagmāra Beitnere-Le Galla 12.novembris 2013 07:01
Latvijas Satversmes preambula tagad ir nodota sabiedrības izvērtēšanai un apspriešanai. 2012.gada valodas referendums izraisīja pārdomas un diskusiju ne tikai par mēģinājumu mainīt Latvijas valsts pamatu, jo bez latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas mainās mūsu senču dibinātās valsts jēga. Radās loģisks jautājums, vai Latvijas valsts Satversmē ir nepieciešama preambula, kas atgādinātu visiem valsts pilsoņiem Latvijas apstāvēšanas dziļāko jēgu.
Jā, varam jautāt - vai Satversmes tēviem tālajā 1920. gadā varēja rasties doma, ka kādu dienu dažiem prātiem dzims doma, ka Latvijas valsts vairāk nav latviešu nācijas pašnoteikšanās rezultāts? Tāpēc arī Egila Levita piedāvātajā preambulā ir uzsvērta latviešu nācijas ne tikai pašnoteikšanās apziņas izveidošanās, bet arī atgādināts par nestajiem upuriem, izcīnot savu valsti. To nedrīkstam aizmirst.
Latvijas valsts mums svarīga ne tikai daudzu paaudžu upuru piemiņai, bet arī tāpēc, ka mēs turpinām mūsu valsti.
Esmu lieciniece, cik grūti ir bijis pat akadēmiskajā vidē pieņemt terminu „valstsnācija". Dažiem pētniekiem vēl šodien termins - valstsnācija, titulnācija, nācija-valsts - dažādos salikumos, kas ir Eiropas Konstitūciju tekstos un ir valststiesību pamatā, ir grūti saprotama nāciju pašapziņas izpausme.
Ar valstsnācijas termina lietojumu Egils Levits iedrošina mūs ne tikai valststiesību juridiskajā nozīmē, bet aicina iztaisnot mugurkaulu un apzināties sevi kā nāciju, kurai arī pēc neatkarības atjaunošanas ir jānes atbildība par valsts likteni. Nevienam nav tiesību atrunai, ka preambula nav mana darīšana. Tā ir mūsu katra atbildība mūsu pagātnes un nākotnes priekšā.
Latvijas Satversmes preambula ir nokavētā savlaicība, jo mūsu abas kaimiņvalstis -Igaunija un Lietuva - savu valstu pamatlikumus papildināja pēc neatkarības atjaunošanas, apzinoties, ka Baltijas valstu likteņi XX gadsimta garumā pieprasa pamatlikuma precizējumus.
Ja palūkojamies veco demokrātiju virzienā, tad, piemēram, redzam, ka arī Francijas Republikas Konstitūcijai ir preambula, kura ir vairākas reizes papildināta (1949., 1958., 2005.gadā), Vācijas 1949.gada konstitūcijas preambula tika grozīta 1990.gadā. Preambula valsts konstitūcijai ir jāmāca bērniem pamatskolās, veidojot piederības apziņu valstij, jo valsti no valsts Eiropā atšķir Konstitucionālā identitāte.
Egila Levita piedāvātā Satversmes preambula ir nopietns un izsvērts teksts, kas ietver esenci no mūsu valsts Satversmes. Tā ir mācāma mūsu bērniem un apgūstama mums katram, kāda ir mūsu valsts rašanās un pastāvēšanas nozīme, kura atjaunotu mūsu attieksmi pret Latvijas valsti. Jo mana attieksme pret manu valsti veido nozīmi un piešķir jēgu dzīvei. Tas ir augsts uzstādījums katram no mums.
Ētikas profesors Augusts Milts mūs šodien uzrunā ar atgādinājumu, ka tikai un tieši tāpēc, lai dzīvi nodzīvotu jēgpilni, ir jāpaceļ sirds un prāts virs ikdienas. Latvijas Satversmes preambula ir izaicinājums katram pilsonim apdomāt un redzēt sevi, savu attieksmi Latvijai tik svarīgajā pamatlikuma formulējumā.
Formulējumam pretdarbojas ne tikai globalizācijas laikmets, kas ieveido attieksmi cilvēku pašizpratnē: es labi jūtos visur, jo visur pasaulē man ir mājas. Demokrātija darbojas tikai valsts ietvarā, un nacionālā piederība motivē cilvēku darboties savas valsts labā. Latvijai vajadzīga atbildīga latviešu nācija, nevis gļēvlatvieši. Mēs nedrīkstam nobīties, kārtējo reizi sazin par ko kaunēties un būt apjukuši. Sabiedrība ir vienmēr iespējamība katram un visiem, tāpat kā iespēja vienoties svarīgos jautājumos.
Aicinu katru Latvijas valsts pilsoni, izprast, ka mūsu valsts ir Eiropas valsts, kuras nosaukumā jau ir definēta valstsnācija. Atcerēties, ka latvietība visos laikmetos bijusi atvērta tiem, kuri te atnāca dzīvot un pieņēma latviešu valodu, kultūru un izprata Latvijas valsts vēsturisko būtību. Latvijas valsts mazākumtautību politika visos valsts neatkarības posmos bijusi un ir viena no tolerantākajām Eiropā. Aicinu apzināties, ka preambula neaizskar mazākumtautības, bet nostiprina pamatnācijas valstisko apziņu.
Varam diskutēt par Egila Levita piedāvāto preambulas variantu, jo biežāk dzirdētie argumenti ir par latviešu tautas dzīvesziņas un kristietības nosaukšanu kā identitātes veidojošo faktoru. Lai nešķeltu sabiedrības skatījumu par savas patības kodolu starp kristietību un pagānismu, varam atcerēties Imanta Ziedoņa augstu vērtēto Annas Brigaderes latviešu identitātes pamatvērtības - Dievs. Daba. Darbs, kuras iekodētas nešķeļošā veidā preambulā minētās identitātes pamati.
Svarīgi ir atcerēties, ka Latvija ir latviešu nācijas valsts un šis virsprincips ir Latvijas valsts pamataksioma, tās eksistences pamats. To nostiprina Egila Levita piedāvātā preambula. Rosinu aktīvi piedalīties preambulas apspriešanā un aicināt Saeimu to pieņemt kā svarīgāko dāvanu Latvijas 95. gadadienā.
Autore ir kultūras socioloģe
|
|
|
