| "kultūras vēstneši" pliku dirsu miljonāri |
[May. 19th, 2011|02:20 pm] |
No vienas puses tā "pievienotā vērtība", ko Latvijā rada kultūra nav vis nekāda vērtība, kas ir pievienota, bet gan vnk nesamaksātās naudas par intelektuālo darbu (jo jāmaksā maketētājiem, tulkiem un galdniekiem, kuru darbu var skaidri redzamās/aptautsāmās "vienībās" saskaitīt, stundās izmērīt). Tā nu arī Latvijas nacionālais mākslas muzejs krīzes apstākļos piedāvā ne tikai ziedot kolekcijas papildināšanai (bļaķ, sarunā ar Alfōru, ka tas nevis Purvīšbalvas ārtistam 10 000 uz rokas izsniedz, bet gan iedod muzejam, kurš iepērk darbus no uzvarējušā ārtista pa šo summu... u.t.t., u.t.jp.) nodarboties ar brīvprātīgo darbu, kura ietvaros idejas vārdā var darīt sekojošas lietas:
1) vēstīšana par muzeju – informācijas izplatīšana par muzeju un tā organizētajām aktivitātēm mutiski, elektroniski un jebkādā citā veidā pēc saviem ieskatiem;
2) dažādi rakstu un / vai grafikas darbi datorā (MS Office, CorelDraw, AdobePhotoshop u.c. grafikas programmas) uz vietas muzejā vai sev vēlamā vietā;
3) nelieli tulkošanas darbi muzeja interneta mājaslapas uzlabošanai un izglītības programmu attīstīšanai (ātra rakstītprasme krievu valodā);
4) komunikācija ar apmeklētājiem – asistēšana muzeja uzraugiem, asistēšana un dalība izglītības programmās;
5) jaunu ideju piedāvāšana un dalība to realizēšanā (pasākumi, piedāvājumi tūristiem u.tml.);
6) dažādi „darāmie” darbiņi – kārtošana, nešana, papīru griešana u.tml.;
7) fotografēšana, filmēšana, dziesmas, dejas un citas prasmes – muzeja atraktivitātes veicināšanai.
Man, piemēram, dažas tur šķiet gana konkrētas lietas, kur ir nepieciešamas prasmes un zināšanas, līdz ar ko kkā obidna būtu nesaņemt nekādu atlīdzību par savu laiku un darbu (eksistē punktu sistēma, kur gada beigās var dabūt kādu, punktu daudzumam atbilstošu "pateicību")
No otras puses, piemēram, ja kādam mājās ir skolnieks saprātīgajā vecumā, kuram manāmi interesē kultūras un mākslas lietas, tad gan tā ir laba iespēja dabūt pirmo pieredzi. Ņemot vērā, ka pienākumu intensistāte nebūs supermilzīga un viss notiek uz brīvprātīgas izvēles pamata (var arī kko neizvēlēties..)... pašam interesanti, vecākiem prāts mierīgs, ka aktivitāte nav krimināla. Vienīgais, beigās ne tikai elektroniskajos medijos, bet arī valstiskās, lielās institūcijās Latvijā viens no driving-forces būs child labour. |
|
|
