| par daudz ļaužu uz šīs pasaules, tik grūti attaisnot savu eksistenci... |
[Aug. 25th, 2010|11:01 pm] |
man drausmīgi patīk šitas 'paši pūta, paši dega' variants. Tik svarīga, tik nozīmīga, tik vienīgā konference, tāda visā reģionā, visā Eiropā, visā pasaulē; bet jūs eventuālie dalībnieki, jūs tik maksājiet, maksājiet lielo dalības maksu un lielo maksu par revjūošanu un vēl šādas tādas papildus maksas. Jo tas taču ir tā vērts, šitik liela un nozīmīga konference, vienīgā tāda reģiōnā, vienīgā Eiropā, Pasaulē u.t.t.
vien ar to starpību, ka šo mantru skaita ikkatra sevi cienoša un mazākcienoša iestāde un institūcija (jebkurā jomā doršvien, bet es te pa savām interesēm skatos) un visas tās konferences tematiski pārklājas un, šķiet, tik no kopējā katla sev izrauto dalībnieku skaita un viņu iemaksātajiem līdzekļiem (viena ielūguma laikā pat pa trīs lāgi atgādina, ka reģistrācija būs pilna tikai tad, kad rēķins apmaksāts; pārējie trīs lāgi paiet, atgādinot, cik elitāra ir šī konference un cik elitāra tā ir un ka tu esi aš izredzēts ja tiec (un, protams, tiec, ja samaksā rēķinu...)) un tad visi sagrupējas savās institūcijās un lokos un apčubina viens otru viens otra svarīgumā un darba vietas un valstis maksā par visādu akadēmisko tūrismu un netvorkingu un ēšanu un dzeršanu un ērtu gultu viesnīcā un man kaut kā grūti nākas to visu uztvert nopietni (tajā skaitā visus šitos, oi, tam un tam nav nekādu citēto tekstu, oi, bet klasifikatōrā piedalās tikai tie, kas iestājas biedrībā un maksā nevājo biedranaudu, oi, bet izrādās tādas biedrības ar tādiem klasifikatoriem ir daudz, oi, oi, oi)
ja božņecai ir 'garīgā' un institucionālā komponente, šķiet, arī akadēmiskajai videi tāda varētu būt; saujiņa gaišo prātu un desmit lāpstas ar tiem, ko Serress neglaimojoši dēvē par 'parazītiem', bet pozitīvākā gaismā apraksta Deivids Lodžs savā brīnummīļajā darbā "Mazā Pasaule" |
|
|
