| |
[Aug. 23rd, 2019|02:22 pm] |
Ziniet, nevajag trāpīt satiksmes negadījumā (tfu, tfu, tfu), lai satiksme sabeigtu veselību. četrus mēnešus atpakaļ, pateicoties nelīdzenajiem Rīgas ceļiem un sabiedriskā transporta šoferu tieksmei "uzgāzēt", dodoties uz pēdējo - galapunkta - pieturu, piezemējos uz pakāpiena tādā pašā sēdus pozīcijā, kādā atzemējos no sēdvietas, kad autobuss lidojot palēcās. Tas bija ar visu dziļu sēdēšanu solā un stingru turēšanos pie roktura. Bija ļoti sāpīgi. Vēl tagad jūtams reizēs, ja sēžu vienā pozā ilgi. Tiesa, pāris dienas atpakaļ šo pašu "lidojošo" manevru ar palēcienu droši vien kādas ceļa grambas dēļ, autobuss izpildīja, man stāvot uz izkāpšanas plaformas. Tiku pasista gaisā un tādā pašā pozā, kā stāvēju (vienīgā reize ļoti ilgā laikā, kad kājās bija papēdenes, nevis sandales), piezemējos. Diezgan negaidīti. Un droši vien anatomiski nepareizi. Jo šodien sāp kāju locītavas gūžās, krusti un pa muguru smuki jūtama nekārtībiņa līdz pat pakausim.
Nezinu, laikam jāsāk dzert - dzērāji nesavainojoties krītot, kā arī sabtransā - ja viņi ļoti smird un ir rupji - tiem neprasa biļetes un neizraksta sodus. |
|
|