| |
[Feb. 9th, 2015|10:41 am] |
|
aaaw, tik jauki. Es apgūšu kārtējo lietu, kurā - pēc paidagoga vārdiem - galvenā apmācības metode būs "galvenais ir atrast sevi, pašam ir ar sevi jāstrādā". No vienas puses es esmu par vecu tērēt laiku kaut kam, kas mācību procesā ir "jūs to darāt sevis dēļ", bet rezultātus prasa tādus, it kā būtu bijusi hārdkōr teorētiska apmācība ar hārdkōr praksi kontrolētos apstākļos un, protams, tiem jābūt globāli saistošiem. No otras puses, man vismaz ir skaidrs, kā pavadīšu savu atvaļinājumu: došos uz vietu, kur "[..] for those who have self-taught but now feel they would benefit from some more structured coaching to help them progress [..]"; jāsāk krāt nauda. |
|
|
| |
[Feb. 9th, 2015|08:50 pm] |
|
Es gribetu, lai vairakas naktis butu auksts un bez sniega. Jo tad es varetu aizklut lidz kadam aizsalusam ezeram un riktigi izslidoties. Pilsetas slidotavas ir citi cilveki, no kuriem jauzmanas un kuriem no manis jauzmanina sevi, maksliga gaisma, debila muzika un bortini. Abet uz aizsalusa ezera var slidot atri, agresivi un tizli. Vai ari, ja ir sasnidzis, tad svetlaimigi pargurt ar milzu koka lapstu skurejot pasam sava izmera slidlaukuminu. Un ja vel ir aizsalis bez veja, tad redzet zem ledus visas tas sausmas, par kuram butu bail vasara peldet pari. |
|
|