| par olimpisko medaļu šķindoņu un āksta cepures zvārgulīšiem |
[Dec. 18th, 2014|06:05 pm] |
|
es nevaru, es nevaru, cik traģikomiski ir neautentiski cilvēki, kuri par varītēm vēlas visiem (un pašiem sev) pierādīt, ka viņi tomēr ir kaut kas īpašs un unikāls. Mietpilsoņi un statusa dročītāji, kuri nevienu bīstamu manevru savā mūžā nav uztaisījuši, mīžot no pat vissīkākas domas (drosmes trūkums, lūk, tas varētu būt izšķirošais, un es te nerunāju par mačo spēlēm, vikingiem vai alfa tēviņu riesta ritiem), ka statusiņš varētu sašķobīties, kāds varētu apšaubīt vai pat izstiept rādītājpirkstu un ieķiķināt. Bet ķiķina jau arī tā, neatkarīgi, cik augstu tu kāp un ar ko sadzer. |
|
|