| |
[Apr. 13th, 2012|10:34 am] |
nomēģināju Kamas miltus brokastīs. Sajūta kā ēdot kafijas biezumus. Paturot kādu brīdi un ļaujot tiem "savilkties" sajūtas tik un tā tādas pašas. Arī izdaudzināto veselīgo sāta sajūtu nejutu. bet tas varbūt ieraduma jautājums. Garša gan patīkama, lai gan tikpat labi var uzkost rupjmaizes šķēli un uzdzert kefīru ar smilšērkšķiem..
kā arī gadījumā, ja izdomāšu lietot vēlreiz, pati mājās vajadzīgās sastāvdaļas samalšu un sagrauzdēšu, sanāks kudiš lētāk. |
|
|
| |
[Apr. 13th, 2012|11:08 am] |
es ceru, ka tāpat kā pēc konferencēm nāk laukā rakstu krājumi, tāpat arī pēc šī gada brangā un tiešām rosinošā Lielā Kristapa laukā nāks boxi ar filmām - īsajām, garajām, dokumentālajām, mācību etc. Es, piemēram, tādus iegādātos ļoti labprāt. un vēl radiem, draugiem un kolēģiem uz Ziemassvētkiem iepirktu. Jo, redz, man šonedēļ kkās mājās sēžamais ieslēdzies un mājās sēžamais parasti ir daudz būtiskāks, nekā nepieciešamību izčekot, kas kad notiek, uz ko es gribētu iet un beigās arī aiziet. tā kā visdrīzākais es skipošu šo pasākumu, kas pat ar neapbruņotu aci šķiet ultramegaforšs. Un, kā jau parasti LV notiek - vai nu esi notikšanā klāt, vai arī neuzzini, aizmirsti un nezini, ka tas jelkad ir noticis. No acīm nost, no sirds apziņas laukā ["tip, Latvijā NAV kīnō"]. |
|
|
| |
[Apr. 13th, 2012|08:17 pm] |
āāā. the ultimate piedzīvojums ever. Aizvedu E uz rajōna baseinu, kur pa visai lētu naudu mazus bērnus apmāca peldēšaā. un jūs zināt, kāda tā vieta ir?!!! džīzasfakinkraist, tas ir pilns padomju laika komplekts ar visai padzīvojušu agrīnu 90' gadu eiroremonta estētikas uzslāņojumu. Ienākot man pilnīgi uzmetās zosāda vietās, par kurām es nezināju, ka tur var uzmesties zosāda. Šādi iestādījumi - ņemot vērā manu ilggadējo un pamatīgo iesaistītību baseinu un peldēšanas ģēlās - reizēm rādās murgos, nu, tajos tematiskajos, kur ir pretīgi apgaismotas flīžotas telpas, mitrums, pelējums, hlōrs un urīna smārds. apavus bez uzraudzības jāatstāj gaitenī, bez uzraudzības jāatstāj noģērbtās mantas caurvējotā uzgaidāmajā telpā uz kušetēm, caurvējā jāiet uz baseinu un pats nedrīkst sēdēt klāt, pat ne pirmajā reizē - "mēs trenējam tā", nosaka slāvu kundzīte labākajos gados, tas foršais, mammīgais tips, tāda nonna mordjukova vai alise freindliha ar kuru pasērst pie šnabglāzes centrāltirgū, par večiem un dzīvi parunāt. Vēl tur bija "sauna" kā pienākas - vagonkā un ar dermantīna pufiem. trīsttūra spoguļu mozaīkas, māla vāzes ar sauso ziedu ikebanām, betona-granīta grīda un plastmasas griesti etc. Pēc pirmā šoka, jāatzīst, pieredze unikāla. man, jo atsauca atmiņā pašas bērnību,kā mamma veda uz baseiniem, E (un daļēji arī man) - jo viņš neko tāāāāādu cerams savā apzinātajā mūžā vairs nepiedzīvos, šādas vietas izzūd (lōģiski); kā arī veselīgi šķiet iedīdīt E sadzīvju daudzveidībā, lai nešķiet, ka īstenība ir tikai patērniecības oāžu mirdzums.
žēl, ka nav pārāk daudz ārzemnieku pazīstami, kas varētu uz LV atbraukt, noteikti tiem sociālistisko iekārtu nebaudījušajiem sarīkotu ekskursiju 'back to ussr'. varbūt cīšāk jāpaskata tie couchsurfinga frukti, kas te atzīmējas kā iebraukuši un vietējo kolorītu izzināt griboši, hhh (evil grin)
 |
|
|