| |
[Jan. 26th, 2012|08:56 am] |
izskatās, ka šodien būs diena ze dirsīgā.
Sākās jau no paša rīta, kad E dārziņā izbesīja. Redziet, ap šito laiku - gadu pēc dārziņgaitu uzsākšanas - meitenes ir advancējušās līdz līmenim, kad vecāki tās vnk atved uz dārziņu, kur tās pašas atšņorē šņores, atpogā un aizpogā pogas, vienu vārdu sakot, pašas sataisās un aizspriņģo uz grupiņas telpu. Puiki visi kā viens čīkstoši, ņerkstoši, neko nevar, viss jādara viņu vietā. Tā kā diena laikam ze dirsīgā, tad šorīt man pietrūka pacietības ņemties ar E, kuram jau tā apavi uz līplentes (jo neatkarīgi no mācīšanas, "sasiet" vēl joprojām viņam asociējas ar aukliņu savirpināšanu vai samurcīšanu kopā) un drēbes viendaļīgas un velkamas. ... neatkarīgi no tā, cik tuvu vai tālu es esmu no E vecuma ziņā, šoreiz nevarēju tikt pāri savam ego un 'saprast bērna pozīciju', jo pati viņa vecumā bez problēmām viena iekš daktera kabineta potēties gāju, pati sev gultu klāju etc., tamdēļ vnk pagriezos un gāju prom, lai pats tiek ar savām parpalām galā. Droši vien no šādām te situācijām, kur nevarīgajiem puikām acu priekšā zibinās varīgo meiteņu piemēri (daži vecāki arī verbāli iebaksta šo spēju vs nespēju degunā) un mammas vnk iet prom, arī rodas visādi viesturi rudzīši un viņu arhetipiskās 'lielās mātes', kas ir visa ļaunuma un nesaskaņu sakne pasaulē.
Izskatās, ka arī vardarbība, ja ne gluži iedzimts grēks, tad ir neatņemama civilizācijas sastāvdaļa - tas beznosacījuma mīlas, jūsmas un paļaušanās posms, kas ir ap 1-3 gadiem totāli deletējas, tiklīdz bērns jāiedīda civilizācijas rituālos a ļa nebļaut kafejnīcā, neglaudīt svešus dzīvniekus un aizpogāt pašam savus kreklus. Pieļauju, ka arī vecāki vienā brīdī tik sveši un nemoderni šķiet nevis tamdēļ, ka viņi tādi būtu paši par sevi, bet gan tamdēļ, ka kaut kad bērnībā, kad nostājas šajā civilizētajā vecāki - bērns attiecībā, pazaudējas tas beznosacījuma moments, nodarām viens otram pāri, apvainojamies un vairs netiekam atpakaļ...
tagad ceļas dirsīguma līmenis, domājot par neizbēgamo nepieciešamību atkal sēdēt tajās sasmirdušajās lasītavās. Vakardienas kronis bija pēdējā stunda, kur lasītavā bijām tikai 2 cilvēki: noplukuša paskata es un kāds noplukuša paskata vīrietis ap 35 un vienā brīdī telpā sāk smirdēt pēc pirdiena. Es tā nebiju, un neviens neesošais cits, izņemot netālu sēdošo v. arī ne. tāds konkrēts fāāāāk. Ja sievietes fizioloģiski asociējas ar mēnešreizēm un grūtniecību, tad, domājot par vīriešu fizioloģiju, pirmais kas nāk prātā ir kājstarpes kasīšana un bezdēšana vietā un nevietā. Bļaģ, bezdē mājās, sievai zem segas! Kas ir, sfinkteris atrofējies, ka nevar dirsu sasprindzināt un veikt divus soļus līdz durvīm, lai palaistu savu balodīti ap to laiku nu jau relatīvi tukšajā gaitenī? Atvainoties un atvērt logu, izvēdināt? Fakin sēž un izliekas, ka viss čotka, normāli tā citiem degunā vilkt to, kas pašam no pakaļas iznācis.. |
|
|