| |
[Dec. 14th, 2011|01:16 pm] |
tad, kad E izveseļosies, sāksim iet uz džudo vietējā klubā, tb., mūsu rajōnā, divas pieturas tālāk. Līdz ar to varu teikt, ka 7 gadu laikā, kopš vairs nedzīvoju pašā Rīgas centra centrā, esmu kļuvusi par mikrorajōna ieziemieti, jo te notiek gan dzīvošana gan izglītošanās, gan iepirkšanās, gan veselības un hobiju kūres, gan arī "izgājieni zaļumos", tb., viss sadzīvei un elementārai dzīvei nepieciešamais ir izdarāms, neizbraucot no rajōna.
uzceltu koncertzāli nevis dambī, bet gan purčikā un satīrītu Dreiliņu karjeru, varētu vispār par centru aizmirst un atstāt to vācu pensionāriem un britu čurātājiem. |
|
|
| |
[Dec. 14th, 2011|01:19 pm] |
|
braucu pa rajōnu, jaunajā autobusu maršrutā, kas no vecā atšķiras ar to, ka taisa kkādu aklās zarnas loku pa blakus ielām, braucu, pētīju apkārtni un nonācu pie šokējoša secinājuma, ka tās 5 un vairāk gan 9stāvenes taču ir tik dažādas! nav tie depresīvi, monolīti blokāmju lauki, tur takš ir tik daudz tipu un veidu un tiešām ornamentālu plānojumu. boi ou boi, noteikti vajadzēs iziet kādreiz fundamentālākā apgaitā, taču viens ir skaidrs, sākot no šodienas rīgas mikrorajonus vairs neuzskatīšu par vēsturisku kļudu un kauna traipu pilsētas arhc. plān. vēsturē. Atminu, arhitektūras muzejā Strautmaņa lietā, šķiet, varēja apčamdīt, aci iemest mirkorajona skicēs, nenormāli krutās. un visos šajos rajōnos noteikti ir daudz kārtu un iesaistīto arhitektu (siev. un vīr.) un ieceru un dažādu apstākļu dēļ nerealizētu lietu. Beigās vēl varētu taisīt tūristu pārgājienus pa purčiku un pļavniekiem, piemēram, tāpat kā pa Vecrīgu un bulvāru lokiem :) Totāli skaisti |
|
|