commitment |
[Sep. 22nd, 2011|09:05 am] |
Man ļoti patīk tā anekdote, kuru Frajs stāstīja savā raidījumā. Īsumā tā bija, ka CIP pieņem darbā šāvējus un kā testu uzliek ņemt ieroci, doties pie sava lauleņa un nokillot to, tā aprādot savu piemērotību darbam un lojalitāti. Iet vīrs iekšā mājā, pēc kāda laika nāk laukā un saka, tomēr nevarot. Iet otrs vīrs, paiet ilgāks laiks, nāk raudādams laukā, nē, savu sievu tomēr nevarot nogalēt. Tālāk iet sieva, viens pēc otra atskan seši šāvieni, pēc tam kaut kādas citas skaņas un kliedzieni; sieva iznāk ārā un dusmīgi saka: "varējāt taču pabrīdināt, ka tās ir tukšas patronas, man nācās viņu ar krēslu nosist!" (šinī brīdī pilnīgi prasītos kāds nebūt tosts) |
|
|
:D |
[Sep. 22nd, 2011|03:23 pm] |
I'm happily married. Unfortunately my husband's not. |
|
|
LV politiskais avangards |
[Sep. 22nd, 2011|08:41 pm] |
kādu laiku kautskis norādīja uz stiprajiem punktiem Latvijas un latviešu esmē, kurus varētu notirgot izkurtējušajiem kapitālistu Rietumiem, tādējādi gan valsts kasi papildinot, gan savu tēlu paspodrinot. Bet, bet, bet, es gribētu norādīt vēl uz kādu ģeniālu lietu no šīs pašas sērijas - lietu, kuru latvijā sāka praktizēt gadus četrus ja ne vēl vairāk atpakaļ, bet mode Vakareiropā sāk pavilkties tikai tagad. Sākās ar Itāliju un Berluskoni, tagad arī izrādās, ka UK to praktizē, piemēram, BBC Kamerōna ietekmē "government's spending cuts" esot jādēvē par "savings". Gluži kā no "kukulis" uz "pateicība" vai "uzticības kredīts" mūsmājās u.t.t. (šķiet, reiz blondullas vai tml. blogā tika pat sakolekcionēti visi šie lingvistiskie pagriezieni). Kritiķi savā laikā apelēja pie veselā saprāta (lōģikas, zinātniskās metōdes, ētikas etc.), ka nekur civilizētā pasaulē šitas neietu cauri, bet tikai mūsu vērtībsakrīžotajā banānrepublikā. Abet izrādās, ka mazajā piebaltijas valstiņā tiek vakareiropas politiskais avangards kaldināts :D |
|
|