kanariņš - February 15th, 2011 [entries|archive|friends|userinfo]
helvetica

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

February 15th, 2011

[Feb. 15th, 2011|01:33 pm]
nu jau pagājušās valentīndienas sakarā novēloti atminējos visbrīnišķīgāko latviešu valodā sarakstīto mīlas dziesmu. Kādreiz vidusskolas vecumā ar draudzenēm vasarnīcā klausoties vecās plates šis skaņdarbs mūsos izraisīja visnedalītāko sajūsmu. Jāatzīst, topā šī dziesma, ākstoties dēvēta arī par "maņjaka dziesmu", ir vēl joprojām un leōns briedis mūsu sirdīs ir iegūlis vēl neizdzēšamāk.
Saliekot kopā ar petrovicha nekrofilo noti mīlas svētku sakarā, manuprāt, te būtu darbiņš kādam kīnō cilvēkam :D
link7 comments|post comment

īvl [Feb. 15th, 2011|06:54 pm]
es tiešām nesaprotu šitos ļaužus, kas čīkst un īd, tiklīdz kāds par saviem bērniem vai ģimenisko (ģimenisko, nevis vnk piegulēšanas divvientulību) statusu kko publiski pauž. Tas tā tipa stilīgi būt bērnu nīdējam? Tipa, paši uzreiz ar sirmu kūsi piedzimuši? Tipa, dirst par ceļojumiem, migrēnām, mājdzīvniekiem, šopingiem, darbiem un jauno drāzēju ir pa smalko, abet viss cits ārpus tā, un it īpaši, kas skar bērnus vai attiecības bez močīšanas un gruzōna, ir uzbāzīgi, uzmācīgi un čuķ ne aizskaroši!
Man persōnīgi tā šķiet vēl viena tēma, par kuru var publiski izpausties, tāpat kā visas citas (Oh, wait, ja vien ir iespēja par šo tēmu izpausties, nav jau gluži kā uz Venēcijas karnevālu aizbraukt, tūrbiļeti nopirkt). Nu, un kas, ja ir īpašs prieks un lepnums? it kā tie nīgrie dirsēji nekadnekad ne par ko prieku un lepnumu nebūtu izjutuši, vaita tad turēja muti ciet un nevienam neko, ne pušplēsta vārdiņa? šaubos. ciba pilna ar ego "dienu un darbu" izrakstiem. Vai arī varbūt šo ļaužu māmiņām un tētiņiem apkārt daudzi tādi kā viņi paši bijuši, kas nav ļāvuši prieku par savu bērnu un jauno stāvokli uz āru paust, tik pie sevis klusiņām, kabatiņā, pusčukstus, paslepšus, kad saulīte neiespīd. tad nu izaug lieli un vareni dirsēji, vien ik pa brīdim noraujas ar īdēšanu pēc dvēseliskā vai loves. pathetic

tiesa, arī mani mulsinātu kaut kāda uzmācīga savu bērnu vai tml. eksponēšana ļaužu lokos, kas nav ģimene un/vai tuvākie draugi. Bet kaut kādā mērā visi tie stāsti par mātītēm, kas tā vien tumšos krustojumos vaktē, lai kādam nevainīgam nabadziņam uzkluptu un nosmacētu jaundzimušo bildēs un home-videōs, man šķiet pārspīlēti, jo, nu, šādus klīniskus gadījumus nav nācies novērot ne pie saviem tuvākajiem, nedz tālākajiem draugiem, radiem un kolēģiem (varbūt jāsāk skatīties amerikāņu mini miss raidījumi), lai neteiktu pretēji, ka ļaudis diezgan sargā savu privātumu un publiski izveic tikai etiķetes minimumu, informējot apkārtējos par savu jauno statusu un necenšoties to slēpt savā ikdienā (saki, vjadzētu, ja? kāpēc?).
Drīzāk tas uzrāda paša pārmetēja kaut kādu specifisko mentālo stāvoki
link12 comments|post comment

navigation
[ viewing | February 15th, 2011 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]