| |
[Jan. 16th, 2011|12:36 pm] |
vislabākais, ko darīt brīvdienu rītā, 10:00, ir sēdēt E džudō trenniņu ģērbtuvē starp citām mātēm, kas lasa "Ļubļu" un "Moi Mališ" un "Dom" (man nav kirilicas un šākātā russiski neprotu rakstīt) un pēcsvētku sagurumā burtot "The Second Sex". (Kamēr first sex guļ mājā un neklapē ar ausi).
ļoti feina grāmata, starp citu, daudzas fīčas gan ir tādas, par kurām tā kā vairāk gribētos apjautāties specijālistiem (piem., bioloģijas zināšanas varētu būt pavirzījušās uz priekšu kopš 1930/1940') un tā, bet, nu, vismaz pašas autōres intrō daļa ir vienkārši deserts - skaisti un precīzi par to, wehere's the problem. |
|
|
| |
[Jan. 16th, 2011|02:15 pm] |
piemēram, vakar no 3 vietām tikai vienā bija klausāma jēdzīga mūzika (playliste), kamēr divos citos bija stalti izstutētas Dj pultis, bet tas, ko tie eventuālie DJ lika un kā viņi to darīja, lika šaubīties par viņu klātbūtnes nepieciešamību attiecīgajā vietā, brīdī un statusā. tip., mazāk stresa un čakara būtu vnk sataisīt jēdzīgu pleilisti un palaist uz PC. jo, nafig vajadzīga sarežģītāka un jaudīgāka tehnika, ja efekts ir tāds pats kā uzgriežot rādžiņu?
pēdējo reizi kko baudāmu un bez maksas Dj izpildījumā rīgas krogos sanāca piedzīvot, šķiet, pagājušā gada pavasarī/varsarā Teāra bārā, kad pie pults stāvēja Regnārs Vaivars. Lieki teikt, ka viņš pašts kā labi noaugudzis, stalts tēvu dēls ir gana uzrunājošs, taču būtiskāk bija, ka vienā brīdī sevi pieķēru atslēdzamies no sarunām un pieslēdzamies tam, kas fōnā skan un nevis fakin dziesmām, kas tiek liktas viena pēc otras lineārā secībā, bet gan veselai skaņdarbu kompozīcijai, kas ievilka un modelēja mūdus visa vakara/rīta garumā. klausījos gluži kā koncertu. kas tajā vakarā tika runāts, protams, neatminos |
|
|