| |
[Apr. 5th, 2010|12:18 am] |
|
Nu, ko, gavēnis beidzies? KLIK hī hī hī hō hō hō |
|
|
| |
[Apr. 5th, 2010|02:50 pm] |
Tā, lai daiļās vasaras baudīšanu neapēnotu nekādi riebīgumi, tad visu savu naidu un dusmas izlikšu līdz tam, kakainajā semi-pavasarī.
Piemēram, šodien mani totāli izbesīja ķōķiņkas autobusā. Autobusā ir 40 sēdvietas. Pieturā dienas vidū stāv 5 cilvēki. Nubet, protams, ka tad, kad autobuss piebrauc un nelaimīgā kārtā tieši tā, lai es varētu tikt iekšā, nestāvot rindā pēc citiem, ķōķiņkas ne tikai sāk ļečīt par to, ka man nav kauna tādai jaunai, veselai bāzties priekšā nabaga vecajiem sakārņiem, kā rezultātā to sekundi pirms durvju atvēršanās, man cieši pie muguras piespiedusies un uz priekšu 'neuzkrītoši' spiedoša pielipinājās viena no sakārnēm (ja butu vīrietis, domātu, ka cita vajadzība gar manu pēcpusi paberzēties, ja urlīgāka paskata ļautiņš - tad piesargātu savu kabatu saturu, bet te veca, ņehuj darīt tantīte..). 40 brīvas vietas ka es jums saku!!! pieturā tikai 5 cilvēki. un man mugurā viena pendžu olimpiskā čempione ieņēmusi zemo startu!!! Tas ir pizģecs. Pēc tam, protams, es biju iesēdusies viņas noskatītajā vietā un vēl visādas tādas herņas. Varētu jau nospļauties un novēlēt visiem saglabāt gaišu prātu arī sirmā vecumā, bet, zinies, šī nav ne pirmā ne pēdējā reize ar tām gazelēm, kas tikai nedabūjot sēdvietu, velk laukā invalīdu apliecību, a līdz tam pa eju joņo kā jaunais dievs spieķi pa labi pa kreisi bakstīdama. Līdz ar to es secinu, ka tas ir simptoms. un līdz ar to es arī izmantoju tiesības pagausties. vo! |
|
|
| |
[Apr. 5th, 2010|05:44 pm] |
Novēloti, bet tomēr izlasīju, ka "Izdod DVD “8 brīnumlietas, ko latvieši joprojām dara”"
šajā sakarā man atmiņā neizdzēšami ir iespiedusies aina, kā, viesojoties pie savas low-class pamatskolas klasesbiedrenes-rotaļu draudzenes (no kuras ik pa brīdim dabūju utis, kura dzīvoja skaistā centra dzīvoklī, kuru komunāli dalīja ar bomžiem, ar kuriem, savukārt, derot uz šņabja pudeli par atrašanu/neatrašanu (jā, jā, astoņgadīgam bērnam tādas 90` gadu pirmajā pusē pārdeva) mēs spēlējām paslēpes) - viņas vecāki bija tik nabagi, ka dzīvoklim bija atslēgts viss, ko var atslēgt un viņi gaismu dienas tumšajās daļās ieguva, dedzinot cepameļļā izmērcētu vati.
vēl es zinu, kā ļaudis apsilda dzīvokļus, dedzinot visus četrus gāzesplīts riņķus vienlaicīgi
tdzen kandžu. Rīgas centrā. vietā, uz kuru veras policijas iecirkņa logi.
un vēl joprojām ir latvieši, kas uzskata, ka kūlas dedzināšana ir noromāla lauksaimniecības (lauku kopšanas) metode.
un lietus laikā šķirnes suņi tiek palaisti skrieties pa deviņstāveņu rajonu savā nodabā, saimniekiem mierīgi paliekot siltajās mājās, kas, manuprāt, no dzīvnieku kopšanas un civilizētas sabiedrības viedokļa ir patiešām 'brīnumlieta, ko latvieši vēl joprojām dara'
tā, vajag vēl trīs.. |
|
|
| |
[Apr. 5th, 2010|07:01 pm] |
viena lieliska spriedzes filma par vīriešu draudzību, noziegumu, atmaksu un sodu etc.: "Deliverance"
tie, kuriem nav pretenziju pret spoleriem: garā versija un īsākais variants cilvēkiem ar vājiem nerviem. Jo visādi citādi šī filma paralēli pieaugušu vīriešu īstajai draudzībai piedāvā arī neglītu ķermeņu kailumu un seksuālu vardarbību pret vīriešiem, kas ir visai reta parādība meinstrīma kīnō (tiesa, filma ir par ko citu, man vnk šis šķita atzīmēšanas vērts fakts:) |
|
|