| |
[Nov. 23rd, 2009|08:36 pm] |
tātad huju, tā kā daļa te mani apzināti vai neapzināti uzmet, tad vot es ņemšu un viena pati piedalīšos tajā grjobanajā vintidž tirgū. Jo, redziet, es tikai tā no izskata necila esmu, bet iekšā manī mīt tādas perversas dziles, kas līdzīgas Stardust kapteinim Šekspīram - gadu gadiem krāj un velk un izvēlīgi uzrok un pie sirds noglabā visvisādas mantas, kuras šķiet, ka ja pati uzvilktu būtu obļa cik pizdata kruti, bet parasti kaut kā tomēr nesanāk (kiška tonka), kā rezultātā esmu apaugusi ar veselu kolekciju deviiantu apģērbu/apavu/somu.
un tagad vot ņemšu tās (visas nē, though) un pārdošu (tiesa, likšu cenu lielu, lai jūs visi redzētu, bet neviens nevarētu nopirkt hahahāāā un tas viss turpinātu palikt man HĀ!). Hailaitu starpā ir jūgendstila laika kurpītes, kas īstenībā būtu jāatdod muzejam, Federatīvajā vācijā ražoti svārki (ar visu cedeli), 50` gadu itālijā dizainēta rokas somiņa (ar visu cedeli), 60` USA kuplā kleita ar ešera cienīgu putnu rakstu, divas 70` franču minikleitas, 80` gadu elektrotirkīzzila NLO bītleņminikleita un 90` gadu sarkans samta brīnums 'sarkangalvītes' tipa kleitas formātā, padomjlaiku bērnu rāpulītie sar kosmonautiem, raķetēm un galaktikām. un vēl un vēl un vēl hahā, hahahahāāā
p.s. un vēl es jums palepošos, ka, redziet, mana ōme no papā puses bija labdzimusi un labizglītota madāma, veiksmīgi apprecējusies, pa parīzēm un milānām ar savu cienīto izceļojusies, pirmo un vienīgo darbu savā mūžā pensionāres statusā PSRS laikos nostrādājuse vīriešu galantērijas veikalā. jūs neticēsiet, kādi brīnumi no viņas mantojumā palikuši, bet, dārgie, saku dievagodavārds, ar tiem es kapā gulšos, krustā sev pāri pārlikuse, cieši rokās sažņauguse, lai nevienam nekā!!!! |
|
|