| |
[Oct. 28th, 2009|11:08 am] |
tātad,
pa ceļam, kātojot pa migliņlietu, paguvu nolocīt vienu cieti vārītu olu ar mazes šķēli bez sviesta (diemžēl), udzert plastmasenē līdzpaņemto krāna ūdeni ar ōmes savārīto ābolu sīrupu.
ierados biblenē. karājas uzraksts, ka jaunākās periodikas lasītava šodien ciet (atzīmēšau, ka tā ir vienīgā vieta, kur šajā jebanutajā biblenē var ar savu kompjūteru plenēram pieslēgties). Piezīmēšu, ka šī ziņa vakar - kad ierados, lai uzzinātu, ka biblene ir ciet a.k.a. spodrības diena, jo pimpji nevarēja izkarināt šo lapiņu jau iepriekšējā dienā - nekas tamlīdzīgs netika ziņots. kāpjot augšā piefiksēju, ka daudz ļaužu sēž uz kāpnēm, un neviens no tiem pidariem navarēja pateikt, lai nepūlos, jo bibl. šodien veras vaļā 11:00, tad nu pēc aplauziena brītiņa sēdēju arī es uz trepēm, bakstīju savu pC un ziņoju, ka nav vērts iet iekšā, jo vēl ciet. tiklīdz atverās durvis, tā visi, protams, metas tā it kā par ātrāko performanci zelta kilogramu var laimēt. abet pēc tam kļūst skaidrs, jo, redzi, uz lasītavām aiziet tikai sievietes un tie vīrieši, kas ir blaugznaini, klibi, kas smird un nepārtraukti kasās un lielākoties lasītavās sēž pie aizvērtas avīzes un šņākuļo miegā savu smirdīgo nabadzības elpu. visi pārējie vīrieši (vecumā no 20 uz augšu) metas kā sadeguši pie datoriem un - ai šit jū not - ne jau pasūta grāmatas no elektroniskā kataloga, bet gan logojas iekšā draugos vai kolektīvi spēlē spēles.
arī es te pienācu - uzrakstīt savu sāpi. jāiet prom. apkārt esoši 3 vīrieši ir manāmi pīpējuši un, kad viņi savā starpā runā, apdiršot pie reģistrantūras piestājušos lasītājus, no viņu mutēm paceļas tāda pretīga sājijēla smirdoņa. ībļi grjobanie |
|
|