| |
[Oct. 23rd, 2009|11:15 am] |
|
mammai nomira draudzene. ārsti aizsūtīja mājās ar nepareizi noteiktu diagnozi un neadekvātu ārstēšanu. stāsts ir garāks un šausmīgāks, taču mani tas pārsteidz visai maz, jo nevar teikt, ka būtu baigi augstās domās par LV medicīnisko personālu (cilvēkiem, kas nav spējīgi nolasīt analīzes, simptomus, paši paskatīties pēc nepieciešamajiem rādītājiem - ir izglītības un zināšanu jeb profesionalitātes, nevis algas problēmas). |
|
|
| a kāpēc ne? |
[Oct. 23rd, 2009|11:49 pm] |
Man jāatzīst, ka man patīk Ingas Gailes dzeja. Viņa raksta tieši tāpat kā Bukovskis, tipa, o čom vižu, o tom poju, tikai tēmas citas, proti, dzeršanas vientulības un pišanās vietā ir būšana par strādājošu sievieti, vientuļo māti.
nav nekādas tēlainības, vārdu cakas un metafōru vērpetes, nav mājieni un aizplīvuroti nieki. ir tā kā ir, kā jūt un domā tajā brīdī, kad ir piesēsts pantu uzrakstīt. un, manuprāt, sanāk. Vaivarbūt es esmu sieviete un vienkārši spēju nolasīt tos stāvokļus, par un ap kuriem viņa dzejo. tāpat kā Rūtas Mežvilkas vai Andras Manfeldes vairāk vai mazāk poētiskās rīmes.
nav jau tā, ka man nepatīk visi tie 'zemūdens mušas un tuksnešu pingvīni tavu kreiso skropstu krustceļā" autoru panti, vnk ar šo vēlos paziņot, ka absolūti nepievienojos I.G. noliedzēju pulciņam. |
|
|