| |
[Oct. 2nd, 2009|12:34 am] |
Viņš ir iegādājies jaunas lietas savas teritorijas interjēram. dizaina krēsli un dizaina galdi un dizaina galda lampas starp citiem jau esošajiem dizaina veidojumiem. Manu vēderu sarauj riebuma murskulī, iedomājoties, kā viņš gatavojās pasākumam, savā pedantiskajā pārliecībā aizpogāja kreklu, žaketes apkaklīte, dizaina brilles, spodras lakādas kurpes, bikses pareizajā garumā. Teritorija smaržo pēc odekolona. Un tad viņš lasa balsī, nevilšus kustoties tā, kā kustas pianisti, spēlējot klavieres, ūdens vietā iedzer malku vīna, brīvi min Pinčonu un Seresu, Zēbaldu un Kitleru. Visaptverošs un nepārvarams fizisks riebums. Pēc tam, kad mēs aizejam, viņš paliek savos milzīgajos pareizajos apartamentos un drošvien vientuļi beidz matētā stikla sienu vannas istabā. lai gan, viņam ir televizors |
|
|
| |
[Oct. 2nd, 2009|08:13 pm] |
ak dievs, es tikko atskārtu, ka esmu iemīlējusies Mereditā Monkā. esmu dzirdējusi daudz un dikti viņu iepriekš un vienmēr tā bija atstājusi mani relatīvi vienaldzīgu. laikam kaut kādi planētu un dvēseļu stāvokļi ir sakrituši, ka pēkšņi tas viss mani uzrunā.
varbūt arī tāpēc, ka pina bauša ir mirusi un te ir līdzības |
|
|