| |
[Nov. 2nd, 2009|04:39 pm] |
|
sēdēju ceļos sašļukušās zeķbiksēs savā bibliotēkā starp saviem snaudošajiem bomžeļvīriņiem. Ēdu kotelšmaizītes un lasīju par to, kā pēc I Pasaules Kara strauji attīstījās protēžu industrija un vīri nāca mājās pa pusei lelles un kā Tristanam Tz. un Pikābijam tas esot dikti paticis. Šausmīgi neērti apavi, nevarēju ērti nosēdēt, bija jāiet prom mājās. mājās kā mājās. |
|
|
