un maskavas forštatē klīst suņi bez saimniekiem, ar siksnām kaklā, bet saimnieku nav, varbūt neredzamie cilvēki, varbūt, varbūt, bet man gribas padziedāt par to, ka pirms fāzes nevajag mainīt vietām ar pēc fāzēm, bet tas nav pa tēmu, tas ir par vakardienu. gandrīz apraudājos, tik vairs neatceros iemesla.
es. es zinu tikai to, ka vīrietis ir tukšums, es esmu tukšuma laulene, apnikusi bez gala.