Viss notika tā, ka Līgo vakaru mēs pavadījām, sēžot Gdaņskas alus dārzā, gaidot, kad beigs līt, un vērojot satracinātu futbola fanu pūli, kas kādu stundu vazājās apkārt un kliedza “Lechia Gdansk!” Bija lieliska sajūta, zinot, ka visa Latvija svin svētkus, no kuriem ir izdevies aizbēgt. Vispār Gdaņskā mēs nokļuvām nejauši, ar vienu mašīnu no Bauskas. Varšava varēja vienu dienu pagaidīt.

Ja tā godīgi, tad neko daudz mēs tajās 5 nepilnajās dienās Polijā neizdarījām, nu divas dienas mēs nogulējām, vienkārši ārprātīgi, un vienu dienu mēs veicām šopingu, es nekad neesmu veselu dienu veltījusi tikai šopingam. Pašu Varšavu mēs apskatījām tikai kādas 5 stundas no visa tā laika. Neskatoties uz visiem skeptiķiem, kas saka, ka tur nav smuki, es teikšu, ka man likās, ka ir gan. Protams, ka ir tur arī nesmuki, bet dažās vietās ir ļoti smuki.

Jā, un, protams, koncerts, bet par to atsevišķi.