satiku sievieti no citas planētas, viņa nemaz nemaskējas, viņai ir tāda resna, strupa antēna galvā un iet pa ielu, seja platā smaidā. reiz es viņu jau redzēju, kaut kad pirms pusgada, jau tad es zināju, ka viņa ir no tiem svešajiem, antēna joprojām tā pati, perpendikulāri galvai, pastaigājas brīvības - dzirnavu ielas rajonā. tas smaids viņai neparasti plats, jei bogu, saņem enerģiju no kosmosa laikam.