viss jau būtu labi, es viņu labprāt satiktu biežāk, tikai man ļoti jāsaņemas, lai piespiestu sevi ar viņu atrasties sabiedriskās vietās. tad mani pārņem tā vispasaulīgā kauna sajūta, jo viņa runā par skaļu un viņa runā par pārāk intīmām lietām un viņa uzdod riktīgi apstulbinošus jautājumus, ka tu ar šausmās raugies apkārt, vai tuvumā neganās kāds pazīstamais.
Tas ir liels stress braukt kopā ar viņu sabiedriskajā transportā. Uz ielas jau katrs dzird tikai vienu frāzi, bet transportā dzird visu sarunu no sākuma līdz galam. Un tad jūtos tā, ka man jābūt gatavai pēkšņi novirzīt viņu no tēmas.

Bet divatā tas ir pilnīgi savādāk, tad atkal ir ļoti normāli, nav vairs nekāda kauna, nekā riebīga vairs nav, var vienkārši sēdēt un baudīt savstarpējo sarunu. Un viņa ir ļoti labs klausītājs. Es vakar sapratu, ka neesmu satikusi labāku klausītāju par viņu.