es te tik maz rakstu cerībā, ka jūs domāsiet, ka man ir pārāk interesanta dzīve, lai man vēl atliktu laika te rakstīt, nevis to, ka patiesībā visa mana dzīve ir vienmuļa rutīna, kurai pa vidu es esmu pazaudējusi spēju pat normāli izteikties.

atcerējos, ka šonakt pēc pusnakts rāda L'Enfant pa TV, mums ir tikai divi kanāli, galīgi sūdi, toties vienā pēc pusnakts rāda labas filmas, sazvērnieki tādi. tad es varētu izplānot visu tā, ka tagad paēdu vistas cepeti, uzrauju svārkus, deviņos ielecu autbusā, pusdesmitos pie māras, izrauju vienu graņonku (vai divas), desmitos esmu on the dancefloor, kustinu gurnus salsas ritmos, pa starpai uzsitu klačiņu ar meitenēm un pāris cuba libres (tikai 5 eiro), pusnaktī lecu karietē un 12.20 būšu taisni kā laikā uz filmas sākumu, izklausās pēc plāna.