vakar sāku ar cotes du rhone, beidzu ar tempranillo, apmēram uz stundiņu aizmigu bar No8 dīvānā, kad pamodos, bija palikuši tikai darbinieki un mēs, kena dzimšanas dienas svinētāji, un visi iekštelpās smēķēja un dzēra pēc atļautajām stundām.
kad atvēru acis, bārmenis mani sveica ar skaļu gūd mōrning un atnesa plati ar siera un gaļas uzkodām, sakot kaut ko par to, ka cilvēki īrijā baidās dot uzkodas par velti un šo tradīciju vajadzētu beidzot šeit ieviest.

kā pa miglu atceros, ka promejot spiedu bārmenim roku un kaut ko teicu. ko teicu, to vairs neatceros.

un tagad es nesaprotu, kur ir pazudusi mana māsa, viņa pirms 2 stundām aizgāja iznomāt mašīnu. vienīgais, uz ko varu cerēt, ka viņa nav iebraukusi pretējā joslā.