jaa, laicinjsh shodien forsh, un ja tikpat forsh buus ceturtdien, tad mees ar alni dosimies ekspediicijaa uz salu, tikai alnis veel to nezin. vajag tikai apreekjinaat paisuma, beeguma laikus, lai peec tam nav 6 stundas jaapavada bez sazinjas liidzekljiem un civilizaacijas.

veel es domaaju par darbu, ka tad ja peec atvaljinaajuma tev nav riebums iet atpakalj, tad viss ir kedaas un taa nu man ir. un principaa jau laikam taa pa iistam es esmu ieniidusi tikai savu pirmo iisto darbu, iisto taadaa zinjaa, ka viss ar nodoklju graamatinjaam un citaam huinjaam. uz to darbu man bija riebums iet katru riitu, veel briesmiigs riebums bija pirmdienu riitos un sveetdienu vakaros man negribeejaas iet guleet, jo peec nakts sekoja darba riits. un tas tachu bija darbs, ko vareetu saukt par karjeras uzsaakshanu vai kaut ko tamliidziigu.
tagad toties man ir darbs ar karjeras kritienu, bet katrs riits man paiet labsajuutaa un pusstundu es soljoju uz darbu, liist vai neliist, un priecaajos par narciseem. vai tad ir vajadziigs kaut kas veel?