vakar es iedomaajos, ka mans atvaljinaajums ir ievilcies jau uz 5 meeneshiem un shiis veel taapat nav beigas. piemeeram, mana mamma uzskata, ka cilveeks nevar visu laiku izklaideeties un ka vinjam ir pienaakumi un ka dziive nav nekaada atpuuta. es tur nesaskatu nekaadu logjiku. ja var, tad jaadziivo taa, lai dziive ir atpuuta, ja vien pasham taa gribas. un mees ar kenu vakar norunaajaam, kameer mums nav beernu, mees tieshi shaadi centiisimies dziivot un ja viss buus veiksmiigi, ik pa laikam uz gadu panjemsim briivdienas.

pirms paaris dienaam te bija viens taads paaris, ne iipashi ar dziivi apmierinaati peec skata. un tas dzheks, Bens vaardaa, vienreiz ienaak hostelii taads aizelsies.
Kens vinjam prasa-
-tu skreeji?
-jaa.
-no kurienes tu skreeji?
-no pilseetas.
-tev bija kaut kur jaasteidzas?
-nee.
-tad kaapeec tu skreeji?
-taapeec, ka taa ir aatraak.
-tev bija kaut kur jaasteidzas?
-nee.
-bet kaapeec tad?
-jo taa ir aatraak.

es jau saprotu, ka dazhiem var nepatikt pashreizeejais mirklis, bet nedomaaju, ka tuvaakaa naakotne, uz kurieni vinjsh skrien, tieshi vinjam buus labaaka. pie tam skriet, shaadaa te karstumaa.