gribas mest ārā mantas, tas ir apbrīnojami, kā cilvēki mēdz dzīvot kā žurkas, arī mēs, arī mēs, bet nav jau kur viņas likt, lielākoties tās mākslas grāmatas, tagad uz grīdas desmit kaudzītēs, nevar taču mest ārā, kaut ko citu vajag atrast, ko izmest un ātrāk, citādi sajukšu prātā no tā, ka tik daudz mantu. nav jau vēl tā, kā vienai paziņai, kurai vienā istabā 16 pulksteņi, no kuriem puse nedarbojas. nav jau brīnums, ka viņai vāji nervi un pie tikšķoņas nevar aizmigt. tie šaurie padomju dzīvokļi. lūdzu, ko lai es izmetu ārā?