eič sī
01 August 2005 @ 02:05 pm
 
vajadziiba peec privaataas telpas liena aaraa pa visaam poraam. triis nedeeljas bez iespeejas palikt vienai, iesleegties, atsleegties, klausiities klusumu. Vakar aizbeegu uz trim stundaam, bezmeerkjiigi kliidu pa veel nestaigaataam ielaam. maajas, mashiinas, cilveeki, troksnis, maajas, mashiinas, cilveeki, troksnis, maajas, mashiinas, cilveeki, troksnis utt.
Nogriezos uz ezera pusi un peec tam raudziijos uz uudensputniem, kas staigaaja pa uudensrozhu lapaam, un goviim, kas ganiijaas ezera otraa krastaa.

Apmaakushaas debesis bez lietus un vientuliibas sajuuta ir mans dabiskais laimes staavoklis. Sasodiits, es tachu sheit esmu taapeec, ka visu laiku censhos no kaut kaa aizbeegt. No paarlieku lielaas gjimenes miilestiibas saspiestaa 3istabu dziivoklii, iesleegta televizora virtuvee, televizora vecaaku guljamistabaa, kas reizee ir arii viesistaba, datora manaa vecajaa istabaa, ceposhu kotleshu sprakshkjonjas, gaadiiguma pilnajiem jautaajumiem par to, kaa man iet darbaa, vai pat naktiis piloshaa kraana.

Mans 80gadiigais onkulis uzskata, ka mateerija cilveeku ved uz izniiciibu - narkotikas, alkohols, paareeshanaas, paarstraadaashanaas, stulbums vai vienaldziiba. Vinjas mateerija liek vinjai klejot, vinjsh par mani saciija maasai. Taa mateerija vinju izniicinaas.
Vai tad juus nejuutat? Studijas taalu no maajaam ar aizbildinaashanos, ka tur viskrutaakaa programma, ikvasaras peljnjaa doshanaas uz aarzemeem, izmisiigaa censhanaas uzreiz peec augstskolas beigshanas aizlaisties uz Franciju, un tagad es esmu te. Vinjas mateerija liek vinjai klejot. Aciimredzot veelme palikt trulaakai un laimiigaakai uz triis chetri nedarbojas. Taapeec es sveetdienu vakaros seezhu ezera krastaa un domaaju, ko taalaak dariit ar savu dziivi, kuraa biezhi tomeer juutos tik laimiiga.