vakar zvanīju uz mājām, mana māsa paceļ klausuli un saka allo, es viņai prasu, ko viņa tā kā tāda krieviete saka allo, viņa tā nekad agrāk nav darījusi. runājam, runājam, es viņai prasu, kas viņai ar balsi noticis, brīžiem pat viņu nepazīstu. viņa man saka, ka bagāta būs, es tur izņirdzos par to, ka viņa bagāta būs. un tad viņa man prasa, kā mani sauc, jo viņai sāk uzmākties aizdomas, ka es neesmu viņas draudzene. he, un man sāk uzmākties aizdomas, ka tā nav mana māsa. bļin, kādas minūtes 3 norunājam, kurās man pat neradās aizdomas, ka tā varētu nebūt mana māsa.